Pirms mēneša bija mana bloga devītā dzimšanas diena. Tā pagāja nenosvinēta, un, šodien uzduroties šim attēlam, mani nogremdēja viegls nostalģijas vilnis par laikiem, kad es lasīju Ficdžeraldu un cik priecīga biju atrast viņa “Lielo Getsbiju” tajā antikvariātā netālu no tagadējās “Galerija Centrs”. “Lielais Getsbijs” izrādījās ļoti maza grāmata, un es joprojām atceros putekļaino klusumu tajā… Turpināt lasīt
Pirms Jaunā gada sarakstīju visus savus sapņus šim gadam, un viens no punktiem bija atgriezties blogā. Tas likās viegli un pašsaprotami, ha. Man vajadzēja veselu gadu, lai nokļūtu šajā punktā. Man, protams, ir milzīgs attaisnojums nerakstīt. Ir sanācis ģimenes pieaugums, un tā ir, kā runā. Parādās pilnīgi citas prioritātes. Un nelasīt ir daudz vieglāk kā… Turpināt lasīt
Šis gads ir bijis īsts ceļojums Elenas Ferrantes pasaulē. Vispirms gada sākumā nāca Neapoles cikla pirmā grāmata “Brīnišķīgā draudzene”, par kuru es jau rakstīju te, tad es pārmetos uz pavisam citu Ferrantes darbu- romānu “The Days of Abandonment”. Šis romāns ir īsāks, tikai nieka 188 lappuses, bet melns kā darva. Itālijā tas esot noturējis lasītāko… Turpināt lasīt
Esmu mazliet klusējusi.. Facebook zina to labāk par mani. Ikreiz, kad es pēdējā laikā atvēru FB, uz mani no labās puses skatījās mana bloga informācija, un apsūdzoši kliedza- tik un tik cilvēki nav dzirdējuši no tevis 34 dienas, 74 dienas, 106 dienas… Klusums ir dikti jauka padarīšana, bet tas mēdz ievilkties. Un man to vajadzēja… Turpināt lasīt
Man ir uznācis savāds noskaņojums literatūras patērēšanā- lasu es maz, un ja lasu, tad pēdējā laikā es gribu lasīt tikai latviešu valodā sarakstītus darbus. Un vēl jocīgāk ap dūšu man kļuva, kad mana roka sāka stiepties pēc latviešu dāmu romāniem. Godīgi jāsaka, ka nezinu, cik attīstīta ir šī joma latviešu literatūrā, prātā uzreiz nāk Monika… Turpināt lasīt
Riharda Bargā grāmatu “Plikie rukši” sāku lasīt bez īpašām gaidām, bet pabeidzu lasīšanu ar dažādām emocijām. Šādu grāmatu vajadzētu aprakstīt maigi un gudri, bet es tā nemāku, tāpēc darīšu, kā māku. Pirmais pārsteigums sakarā ar grāmatu man bija par izdevniecības izvēli, es jau biju pieradusi, ka šādas grāmatas izdod “Mansards”, tāpēc man vajadzēja sasprindzināt manu… Turpināt lasīt
Nespēju tam noticēt.. šis ieraksts ir iesalis melnrakstos jau otro mēnesi. Šoreiz pielaboju melnrakstu, jau neesot Stambulā, un ir jocīgi rakstīt par Stambulu, kad apkārt ir miers un tik liels klusums, ka man liekas- pag, tūlīt kaut kas notiks..klusums pirms vētras. Biju jau piemirsusi, ka klusums var būt tik perfekts. Izlēmu pastāstīt par mystery dining… Turpināt lasīt
