Vēlos atrast garstāstu vai romānu latviešu literatūrā, kur būtu apskatīta sieviešu draudzība plašākā aspektā (Līdzīgi kā Elenas Ferrantes Neapoles tetraloģijā). Zinu par Grebzdes “Zosukalna meitenēm” – vai jums nāk prātā vēl kaut kas? ir taču jābūt vēl kaut kam?
Viens no 2019.gada lielākajiem notikumiem manā dzīvē bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums. Biju plānojusi to paveikt jau sen, bet nesanāca. Laikam vēl dziļi iekšā mazliet gruzdēja nepatīkamas sajūtas no studiju laikiem citās bibliotēkas telpās – čīkstošās grīdas, diskusijas par ienesamās somas izmēriem, aukstums un neskaitāmas stundas, pavadītas pie grāmatām un žurnāliem, kamēr fonā kāds klepo… Turpināt lasīt
Pirms mēneša bija mana bloga devītā dzimšanas diena. Tā pagāja nenosvinēta, un, šodien uzduroties šim attēlam, mani nogremdēja viegls nostalģijas vilnis par laikiem, kad es lasīju Ficdžeraldu un cik priecīga biju atrast viņa “Lielo Getsbiju” tajā antikvariātā netālu no tagadējās “Galerija Centrs”. “Lielais Getsbijs” izrādījās ļoti maza grāmata, un es joprojām atceros putekļaino klusumu tajā… Turpināt lasīt
Pirms Jaunā gada sarakstīju visus savus sapņus šim gadam, un viens no punktiem bija atgriezties blogā. Tas likās viegli un pašsaprotami, ha. Man vajadzēja veselu gadu, lai nokļūtu šajā punktā. Man, protams, ir milzīgs attaisnojums nerakstīt. Ir sanācis ģimenes pieaugums, un tā ir, kā runā. Parādās pilnīgi citas prioritātes. Un nelasīt ir daudz vieglāk kā… Turpināt lasīt
Šis gads ir bijis īsts ceļojums Elenas Ferrantes pasaulē. Vispirms gada sākumā nāca Neapoles cikla pirmā grāmata “Brīnišķīgā draudzene”, par kuru es jau rakstīju te, tad es pārmetos uz pavisam citu Ferrantes darbu- romānu “The Days of Abandonment”. Šis romāns ir īsāks, tikai nieka 188 lappuses, bet melns kā darva. Itālijā tas esot noturējis lasītāko… Turpināt lasīt
Esmu mazliet klusējusi.. Facebook zina to labāk par mani. Ikreiz, kad es pēdējā laikā atvēru FB, uz mani no labās puses skatījās mana bloga informācija, un apsūdzoši kliedza- tik un tik cilvēki nav dzirdējuši no tevis 34 dienas, 74 dienas, 106 dienas… Klusums ir dikti jauka padarīšana, bet tas mēdz ievilkties. Un man to vajadzēja… Turpināt lasīt
Man ir uznācis savāds noskaņojums literatūras patērēšanā- lasu es maz, un ja lasu, tad pēdējā laikā es gribu lasīt tikai latviešu valodā sarakstītus darbus. Un vēl jocīgāk ap dūšu man kļuva, kad mana roka sāka stiepties pēc latviešu dāmu romāniem. Godīgi jāsaka, ka nezinu, cik attīstīta ir šī joma latviešu literatūrā, prātā uzreiz nāk Monika… Turpināt lasīt
Riharda Bargā grāmatu “Plikie rukši” sāku lasīt bez īpašām gaidām, bet pabeidzu lasīšanu ar dažādām emocijām. Šādu grāmatu vajadzētu aprakstīt maigi un gudri, bet es tā nemāku, tāpēc darīšu, kā māku. Pirmais pārsteigums sakarā ar grāmatu man bija par izdevniecības izvēli, es jau biju pieradusi, ka šādas grāmatas izdod “Mansards”, tāpēc man vajadzēja sasprindzināt manu… Turpināt lasīt
Nespēju tam noticēt.. šis ieraksts ir iesalis melnrakstos jau otro mēnesi. Šoreiz pielaboju melnrakstu, jau neesot Stambulā, un ir jocīgi rakstīt par Stambulu, kad apkārt ir miers un tik liels klusums, ka man liekas- pag, tūlīt kaut kas notiks..klusums pirms vētras. Biju jau piemirsusi, ka klusums var būt tik perfekts. Izlēmu pastāstīt par mystery dining… Turpināt lasīt
Es REDZU. Jā, es redzu beidzot bez kontaktlēcām un brillēm. Šis sapnis ir piepildījies, un esmu kontaktlēcu šķidrumus un brilles noslēpusi tālāk no acīm. Un tomēr tagad tas liekas tik neticami, ka es gaidīju tik ilgu laiku, lai to paveiktu, jo sajūta ir vienkārši dievīga. Liekas, ka pirmo reizi sapratu, ka man vajag brilles, bija… Turpināt lasīt
Ar lielu interesi izlasīju gandrīz visu blogeru Latvijas Grāmatu izstādes apmeklējumu atskaites, bet man nesanāca aizbraukt uz šonedēļas Stambulas grāmatu izstādi/tirgu, tāpēc atskaites nebūs. Bet esmu ieraudzījusi jaunu tirdzniecības automātu paveidu Stambulā 🙂 Pirms tam jau biju pieminējusi, ka metro stacijā ieraudzīju šādu grāmatu tirdzniecības automātu jeb grāmatomātu. Un pagājušajā nedēļā kuģu piestātnē ieraudzīju jaunu tirdzniecības… Turpināt lasīt
Man ir ienācis jautājums par izklaides vietām Stambulā. Kad es saņēmu jautājumu, man likās, ka tas varbūt nav man adresēts, jo… es un izklaides vietas Stambulā?!? Jā, pirms tam EVS Turcijas projekta laikos es biju apmeklējusi dažādas vietas, un tas bija 2009.gada Turcijā un Stambulā- tagad, skatoties atpakaļ, tā man liekas pavisam cita, daudz brīvāka… Turpināt lasīt
Gada sākums izskatās kā bez-grāmatu laiks, tāpēc pastāstīšu par saviem mīļākajiem britu seriāliem. Man ļoti patīk tos iedalīt atsevišķā kategorijā, jo tas ir pilnīgi citāds humors, ja salīdzina ar vairākumu amerikāņu ražojumu. Mazliet piezemētāks, realāks, vairāk manai mentalitātei piemērots varbūt? Un aktieri neizskatās pēc supermodeļiem, bet gan atgādina kādu parastu cilvēku no blakus pagalma vai… Turpināt lasīt
Reiz dzirdēju, ka pēc trīsdesmit gadu vecuma sievietes arvien mazāk draudzējas. Kāda sieviešu draudzība, ja ir vīrs, bērni, kredīti, karjera, doktorantūra !?? Labi, ja satiecies reizi trijos mēnešos kādā jubilejā vai ātri izdzer kafiju pa ceļam uz mājām. Draudzība prasa enerģiju un resursus, un tāda pusaudziska dvēseles atkailināšanās jau sen tajā vecumā nav aktuāla. Nezinu,… Turpināt lasīt
Seriāls ir noderīgs ātrās patērēšanas produkts- ievelies mājās pēc garas, nogurdinošas dienas, sameklē torentos jaunāko mīļākā seriāla sēriju un, ēdot vakariņas, ātri patērē. Vai arī atrodi kādu seriālu ar vairākām sezonām, un dienās, kad nekas neveicas/ir slikts garastāvoklis vai laika apstākļi, skaties vairākas sērijas pēc kārtas. Tad liekas, ka burtiski esi “pielipis” ekrānam vai “noslīcis”sižetā… Turpināt lasīt
