Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Aleksandra Jolkina ”Piesmietā misis Eiropa”


Grāmata: “Piesmietā misis Eiropa. Latvijas sievietes. Britu salas. Āzijas līgavaiņi.”

Autore: Aleksandra Jolkina

Izdevniecība “Zvaigzne ABC”

Grāmatas anotācija:
“Grāmatā ir aprakstīta Aleksandras Jolkinas veiktā žurnālistiskā izmeklēšana par fiktīvajām laulībām kā Eiropas Savienības imigrācijas likumdošanas apiešanas veidu. Izmeklēšanas lielāko daļu veido slēptā eksperimenta rezultāti, ko autore veikusi, lai detalizēti noskaidrotu fiktīvo laulību shēmas praktiskos aspektus. Izliekoties par finanšu grūtībās nonākušo latviešu sievieti, Aleksandra Jolkina izveidoja vairākus viltus profilus portālā draugiem.lv, kā arī ievietoja darba meklētāju sludinājumus portālos zip.lv un ss.lv. Slēptā eksperimenta gaitā tika nodibināti kontakti ar vairāk nekā desmit grupējumiem, ko veido latviešu un pakistāniešu/indiešu izcelsmes organizētāji, kā arī “trešo valstu” līgavaiņi. Žurnāliste klātienē satikusi 12 savedējus, saņēmusi 19 viltus “līgavai” paredzētās aviobiļetes uz Dublinu. Papildus vairāk nekā 20 organizētāji tikuši atklāti pēc fiktīvo laulību upuru un liecinieku stāstiem. Uzklausīts arī ap 20 fiktīvo laulību shēmā iesaistīto Latvijas pilsoņu stāstu.”

Dzirdot par visai provokatīvās žurnālistes Aleksandras Jolkinas grāmatu par fiktīvajām laulībām, es nodomāju, ka autore ir uzķērusi sabiedriski aktuālu tēmu, kuras atslēgvārdi “Īrija un viegla nauda” līdzīgi kā neona gaismas tumsā spīdēja cauri visiem tā saucamajiem treknajiem gadiem. Mēs katrs pazinām vienu vai vismaz piecus draugus, paziņas vai radiniekus, kas bija devušies sākumā uz Īriju, pēc tam arī uz citām valstīm nereti veikt mazus, melnus darbiņus. Visi cerēja, ka Īrijā sanāks atrast auglīgu naudas koku, no kura, aizmirstot par reputāciju, izglītības līmeni un citiem blakus apstākļiem, varēs novākt treknu ražu. Sākumā retāk, bet pēc tam aizvien biežāk dzirdējām par slepeniem un mutiskiem solījumiem, par viegli iegūstamajiem pāris tūkstošiem fiktīvajai līgavai, kas pēc tam tika ieguldīti “eiroremontā”.

2008.gadā draugos arī mani uzrunāja indietis, kas piedāvāja 2000 eiro par šādām sarunātajām viltus laulībām, bet es to uztvēru kā joku. Man likās, ka 2000 Eiro (aptuveni 1400 latu!) dēļ taču neviens saprātīgs cilvēks nesēstos lidmašīnā, nesatiktos ar pilnīgi svešu cilvēku un neuzticētos solījumam, ka ēdiens, dzīvošana, apģērbs, ekskursijas plus pāris tūkstoši kā tādā Brīnumzemē būs pilnīgi par velti, izdarot vien “mazu pakalpojumu”. Kā jau Aleksandra Jolkina to grāmatā atkārto- par brīvu ir tikai siers peļu slazdā.

Grāmata sākas ar diviem jautājumiem:

Vai esat kādreiz mēģinājuši nodzīvot svešu dzīvi?

Vai esat mēģinājuši kaut uz brīdi kļūt par kādu citu?

Grāmata ir par cilvēkiem, kas kaut uz mirkli ir mēģinājuši būt kāds cits. Lai arī vervētāji pārzina likumdošanu un to, ka viņiem nekas nedraud par fiktīvo laulību organizēšanu (ja līgava pirms tam ir informēta par fiktīvajām laulībām), vervētaji stāsta, ka neko nepelna ar latviešu meiteņu savešanu kopā ar saviem draugiem, viņi ir tikai labdari, kas grib palīdzēt izkļūt no krīzes un nelaimes meitenēm no laukiem. Viņi ir bezmaz mātes Terēzes inkārnācijas.

Savukārt fiktīvo līgavu aktiermākslas stundu kulminācija ir viņu kāzu diena, kad tiek tēlota lielā mīlestība un bezgalīga pieķeršanās savam “paķītim”. Autores sastaptās deviņpadsmitgadīgās Dinas gadījums likās šokējošs- atteikusies fiktīvi precēties, viņa tiek izvarota un atgriežas mājās, tomēr pēc tam atkal dodas vēl divas reizes uz Dublinu ar mērķi fiktīvi apprecēties. Laikam jāpiekrīt autores teiktajam, ka sociālā vide ir reizēm daudz stiprāka par sāpīgi iegūtajām pieredzēm, un akūts naudas un izglītības trūkums liek cilvēkiem paļauties uz neskaidriem solījumiem un lieliem riskiem reizēm 150 latu dēļ (grāmatā šī naudas summa ir minēta kā vismazākais honorārs fiktīvajām līgavām). Tas liek domāt, ka līdz ar fiktīvo laulību saistītās likumdošanas sakārtošanu Īrijā un citās valstīs, ir jāsniedz lielāks informatīvais atbalsts sabiedrībai, un droši vien jau pamatskolā jāstrādā ar meiteņu pašapziņu, lai pēc tam viņas sevi nepārdotu verdzībā par smieklīgām summām.

Arī grāmatas autorei ar aktiermākslu viss ir kārtībā- viņai nesagādā nekādas grūtības iejusties sevis izdomātajos meiteņu tēlos gan online vidē, gan realitātē, un ar uzspēlēto naivumu izvilkt no dažādu pakāpju vervētājiem nozīmīgus sīkumus, palīdzot iegūt priekšstatu par Latvijas un Īrijas grupējumu sastāvu un attiecībām to locekļu starpā.

Redzams, ka Aleksandrai Jolkinai ir azarts un ķēriens uz pētniecisko žurnālistiku- grāmatā ir gan vairāku stundu garu sarunu atšifrējumi no tikšanās reizēm ar džinsu kabatā iebāztu diktofonu vientuļās lauku nomalēs, gan dažādu Eiropas valstu likumu un tiesību aktu analīze, gan ambīcijas atklāt visus grupējumus un drosme jautāt “neērtos” jautājumus.

Grāmatā apkopotas sarakstes gan ar vervētājiem, gan potenciālajām un esošajām līgavām, tikai, manuprāt, dažas sarakstes  jautājumu un atbilžu ziņā bija tik vienveidīgas, ka varētu iztikt bez atkārtošanās. Grāmatā sastapu arī savu senu paziņu- pakistāņu fiktīvo līgavu vervētaju, kas kopā ar mani mācījās vienā augstskolā un neatlaidīgi terorizēja ar uzaicinājumiem uz randiņiem, un vēlāk nebiju visai pārsteigta, redzot viņa seju kādā no laikrakstiem fiktīvo laulību rakstā. Un tas tikai pierāda, ka vervētāji nenāk tikai no kriminālām aprindām, bet gan var būt kāds “labs” draugs vai kursabiedrs, kas sola izpalīdzēt ar darbu ārzemēs, kāds nepazīstams vīrietis, kurš meitenes aplido virtuālajos portālos, vai pat radinieks, kura godavārdam šķietami var uzticēties.

Vērtējums: 9/10

Lasīšanai pieejams arī Fragments (4. nodaļa) no grāmatas “Piesmietā misis Eiropa”

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s