Dzirdēju, ka mūsdienās seriāli kalpojot par sava veida stresa noņēmēju un dod iespēju kaut uz 20 minūtēm izdzīvot dzīvi, kādas visticamāk tev nekad nebūs. Lai arī neesmu viskaislīgākā seriāla „Sekss un lielpilsēta” fane, es esmu skatījusies seriālu neskaitāmas reizes un dažas seriāla sērijas zinu no galvas. Seriālā es kompensēju savas ilgas pēc stipras, uzticamas sieviešu draudzības un skaistām, bet ārkārtīgi dārgām kurpēm.
Man pirmā Kendaisas Bušnelas grāmata jeb rakstu apkopojums „Sekss un lielpilsēta” bija vilšanās – nebija seriāla asprātīgo dialogu un dinamikas. Tāpēc „Kerijas dienasgrāmatu” lasīju ar bažām – lai arī grāmatā ir daži nepareizi fakti, ko uzticamie seriāla fani pamanīs uzreiz, šī grāmata ir seriāla faniem, kas grib zināt žurnālistes Kerijas Bredšovas pusaudžu gadu mīlestības un draudzības stāstus. Tas, kas grāmatai ļauj atšķirties no citām sešpadmitgadniecēm paredzētajiem romāniem, ir Kerijas Bredšovas vēlme būt rakstniecei, un atsauces uz dažādiem ar rakstniecību saistītiem paņēmieniem. Šī grāmata mani neaizrāva, iespējams, manu pārāk lielo ekspektāciju dēļ, jo biju gaidījusi asprātīgāku skatījumu par tēmu “meitene, puisis, vidusskola”. Stāstījums neizcēlās ar īpašu stilu vai sižeta pagriezieniem.
Bet ir viens “bet”! Šī grāmata, tāpat kā seriāls, uz īsu brīdi mani aizveda uz pasauli, kur kāda pievilcīga „sliktā zēna” parādīšanās izsauca vētru apkārtējo meiteņu prātos un lika sirdij drudžaini sisties, kur daudz lielāka nozīme ir tam, vai tu esi klases elitē, un vai draudzējies ar pareizajām meitenēm, kas vada visas pareizās komitejas un pulciņus tavā skolā. Ja vēlies atcerēties savu vidusskolas laiku un pirmās aizraušanās, grāmata ir lielisks līdzeklis, lai iegrimtu atmiņās un vecajos foto albūmos. Man tā arī izsauca pēkšņu vēlmi nakts vidū piezvanīt vidusskolas labākajai draudzenei, lai parunātos par to, kā viss bija „mūsu laikos”, kad mēs abas līdzīgi kā Kerija Bredšova rakstījām (bieži vien fizikas stundu laikā) romānus un stāstus. Mēs abas divas bijām viena otrai sev visstingrākās kritiķes, rakstījām atsauksmes un devām lasīt savus garadarbus citiem klasesbiedriem. Atceroties Kerijas Bredšovas pārfrāzēto Dikensa teicienu- tie bija vislābākie, tie bija vissliktākie laiki, pilni ar viedumu un muļķībām.
Vērtējums : 5/10
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 
Jā, šo grāmatu diez vai kādreiz lasīšu, bet Tava atsauksme par grāmatu lika pasmaidīt – cik jūs, sievietes, esat apsēstas ar kurpēm (tas nav nekas slikts), – tajā pašā laikā, mēs, vīrieši, vislielāko uzmanību veltam krekla izvēlei. 😀 Un jūs 99% gadījumu pirmajā satikšanās mirklī aplūkojat kurpes! 😀
Katrā ziņa, kāpēc gan nepasapņot par skaistu dzīvi? Kas zin’ varbūt sapņi patiešām piepildās?!
PatīkPatīk
Sapņot vajag, it īpaši ziemā un pavasarī 🙂 Tad ir stimuls dzīvot.
Jā, kurpes parasti ir nozīmīga lieta sievietes dzīvē, veiksmīgs kurpju pirkums var uzlabot sagandētu dienu, un, pat ja kurpes īsti neder, bet ir skaistas, vienalga paliek cerība, ka tās kādreiz noteikti, noteikti “ienēsāsies” un noberztie papēži ir vērti, lai sagaidītu šo momentu… bet es neteiktu, ka uzreiz aplūkoju kurpes, sastopot puisi vai vīrieti. Varbūt neapzināti.
PatīkPatīk