Literatūra

Padomju laiki… The way we were.


Mani ārzemju draugi tik ļoti fascinējas, kad stāstu par padomju laikiem, un izrāda vēlmi apmeklēt vietas, kas izskatās pēc padomijas, lai noķertu īsto padomju garu. Man padomju laiki saistās ar vecmāmiņu, kas mani kā mēbeli pārliek no vienas rindas uz otru, saldējumu, ko jāēd lēnām un mazliet, jo vairāk jau nav, demonstrācijām ar baloniem, un visbeidzot skolotājas saraudātajām acīm un apkārt valdošo nemierīgo atmosfēru, kad runa bija par Melnajām Beretēm.Vairāk es neatceros. Visu pārējo es uzzināju no “Briljanta rokas” un radinieku stāstiem.

Bet atgriezties tur gan negribās- pietika jau ar to, ka pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas angļu valodas mācību grāmatas Ļenins un visi pionieri, mazie oktobrēni un pārējie mazie čaklie partijas locekļi parādījās biežāk nekā saldējums manā bērnībā. Tomēr tagad uz naktsskapīša man stāv divas grāmatas, kas ir saistītas ar Padomju laiku vai tā ietekmi, šobrīd lasu DBC Pjēra “Krievu rulete Rietumu gaumē” un Marata Kalandarova “Vīza uz dzelmi”. Un vēl pa vidu lasu “The Manana Man” (James Birelll), ko nopirku no Robert’s books.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s