Kontinents · Literatūra

Prāmja “Estonia” bojāeja – Vīza uz Dzelmi


Droši vien cilvēki saistībā ar dažādiem nozīmīgākajiem vēsturiskajiem mirkļiem, vienmēr zina, kur viņi atradušies mirklī, kad viņi uzzināja par Kenedija nāvi vai, ko viņi juta, uzzinot, ka ir sabrukuši dvīņu torņi 11.septembrī. Tāpat noteikti daudzi atceras par “Estonia” bojāeju. Es tajā brīdī biju draudzenes dzimšanas dienā (toreiz dzimšanas dienas sākās plkst.13.00 un beidzās plkst.19.00) un mums to paziņoja tieši pirms dzimšanas dienas tortes sagriešanas. Bet bērniem ir īsa atmiņa- jau pēc pirmās bērnu šampanieša glāzes mēs to bijām aizmirsuši. Kā jau vairākums no mums- līdz kāds par to uzrakstīja grāmatu..

Atklāti sakot, nebiju cerējusi, ka grāmata mani tik ļoti aizraus, biju domājusi, ka tas būs sauss, dokumentāls vēstījums par kuģa nogrimšanas faktiem, sakopētiem līgumiem, izbalējušām fotogrāfijām. Kaut kas no tā visa bija, bet galvenais grāmatas trumpis ir “garšīgā” stāstīšanas maniere, kas ikdienišķos dialogus un personas aprakstus pārvērta vieglā, aizraujošā lasāmvielā. Tāpat, tā kā pati esmu studējusi žurnālistiku, bet nebūt pati neesmu pētnieciskās žurnālistikas piekritēja, man rodas cieņpilna attieksme pret visiem, kam ir iekšā rakt, ņemties ar dokumentu izpēti, un attīstīt sevī azartu ziedot vairākus gadus kādam projektam. Šajā gadījumā šim darbam tika veltīti 15 gadi, un tā ir tikai pirmā daļa. Jautājums, kuram es neatradu atbildi (vai varbūt palaidu garām)- kāpēc Maratam Kalandarovam šī tēma, kuģa nogrimšana, likās laika un citu resursu investēšanas vērta? Vai viņam pašam bija kāds pazīstamais, kas noslīka līdz ar Estonia? Vai viņš arī darbojās kāda ietekmīga cilvēka interesēs?

 

Romāns veidots īpatnējā veidā- katra nodaļa virza notikumus līdz prāmja bojāejai, sākot no autora ieinteresētību pētīt mazliet riskantas lietas, satikto cilvēku aprakstiem un to dzīvesstāstu izklāstiem, līdz pakāpeniski tiek sasniegta ar Estonia tieši saistītā stāstījuma daļa, katra nodaļa beidzas ar kādu interviju, kas apstiprina, ka Estonia bojāejā iesaistītas mistiskas kravas un ne visai labi grupējumi, iesaistot triju valdību amatpersonas.

Aplausi autoram par viņa dzīvo iztēli, attēlojot notikumus, ko cilvēki varētu būt jutuši brīdī, kad zināms, ka atlicis dzīvot pavisam neaudz, kuģis grimst un visapkārt ir panika. Tas izklausījās reālistiski, lai arī būtu noderējusi informācija, vai šo izglābto cilvēku stāsti ir patiesi, puspatiesi vai pilnīgi izdomāti. Manas intereses kulminācija bija, protams, akvalangistu nolaišanās pie nogrimušā kuģa, taču turpinājumu, domājams, jāgaida nākamajā grāmatā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s