ceļojumi · Literatūra · Zvaigzne ABC

Agneses Jaunas Francija


Ik pa laikam cenšos palasīt latviešu autoru darbus, un šoreiz izvēlējos šo mazo grāmatiņu, tā kā esmu bijusi Francijā un man patīk ceļošana. Žēl, ka par ceļošanu parasti nemaksā, jo es būtu diezgan labs ceļošanas profesionālis 🙂

Grāmata sarakstīta no Agneses Jaunas perspektīvas :  latviešu- vācu ģimene ne ekonomisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka apnicis sešos no rīta pareizajā un kārtīgajā Vācijā šķūrēt sniegu mājas priekšā, meklē iespēju dzīvot Francijas Dienvidos. Krīzes apstākļos šāds uzstādījums, protams, neizturētu kritiku, bet, cik noprotu, grāmata sarakstīta un publicēta pirms krīzes (precīzas informācijas nav). Tā kā man nepatīk sniegs, tad es labi izprotu sapni dzīvot “zem zilām debesīm pie palmām”.

Grāmata vairāk ir dienasgrāmatas formāta- Agnese stāsta par ikdienas sīkumiem, pārvākšanās organizēšanu, salīdzina kultūras. Tomēr biju gaidījusi personīgāku vēstījumu, vairāk informācijas par autori (jo zinu tikai to, kas ir rakstīts uz grāmatas pēdējā vāka, internetā nekādu atsauksmju nav). Biju cerējusi uz piedzīvojumiem vai vismaz komiskiem pārpratumiem, bet šajā grāmatā haoss un neparedzamība ir tikai franču “otrajās” virtuvēs, dāmu aksesuāru un smaržu mākoņu proporcijās. Grāmata var kalpot par franču kultūras gidu- aizraujoši aprakstītas Francijas ikdienas notikumi- vakariņas, sasveicināšanās, vīna dzeršanas paradumi (piemēram, jau brokastīs). Beigās, protams, ir dilemma, kurā valstī palikt- Vācijā vai Francijā, jo sniegu negribās, bet vasarās ir par karstu.

Kas ir grāmatas mērķauditorija?

Šī ir grāmata ir ceļotājiem un cilvēkiem, kam visas sniega izpausmes izsauc ne tikai drebuļus, bet nicinājumu un apnikumu dzīvot. Ļoti piemērota laikam, kad daudzi brauc dzīvot ārpus Latvijas meklēt labāku dzīvi- varbūt kādu iedvesmos birokrātiskiem procesiem, papīru kārtošanai un dzīves mainīšanai.

Sapratu, ka man gribētos palasīt vairāk par dzīvošanu ārzemēs, ceļošanu, varbūt variet ieteikt kādu aizraujošu, interesantu grāmatu?

Advertisements

10 thoughts on “Agneses Jaunas Francija

  1. Darels un Gržimeks! 🙂
    Smieklīga bija “Ceļojums uz Tralalā”, autoru laikam sauca par Vladimiru Kaņivecu. Krievu emigranti Vācijā, bet tā ir par senākiem laikiem. No pēdējos gados lasītā nāk prātā tikai Dina Rubina, viņai ir vesela grāmata ar kultūrceļojumu stāstiem, vēl Eduards Ļimonovs un Stīvena Lezera grāmata “Personiskā dejotāja”.

    Bet vispār es par A.J. Nezinu, kad grāmata sarakstīta, bet publicēta tā ir 2010. gadā (jā, nenorādīt grāmatā pilnu bibliogrāfisko informāciju ir neglīti, bet acīmredzot izdevēji cer tā paildzināt potenciālo pircēju interesi). Viņnedēļ pašķirstīju, bet izskatījās bezgala garlaicīga — tāpat kā lielākā daļa ceļojumu piezīmju Latvijas presē. Pamanīju, ka autorei kaut kas nepatika franču valodas kursos vai tamlīdzīgi. Vai viņa aizbrauca, nemaz nemākot valodu?

    Like

    1. paldies par ieteikumiem, noteikti pameklēšu šos autorus. Esi lasījusi to “stroiku ar skatu uz Londonu”? Daudzi tik jūsmīgi atsaucās par šo darbu..
      Man liekas, ka daudz interesantāk būtu lasīt ceļojumu pierakstus un aprakstus, kas nav tradicionāli “piecēlos no rīta, brokastis tuvējā kafejnīcā, tad uz Luvru”.. bet varbūt nestandarta notikumiem, gadījumiem, kā reizēm lasu blogos. Tie apraksti, kas tradicionāli atspoguļo katru ceļojuma dienu, ir izdevīgi lasītājiem, kam patīk fakti, bet man vairāk der īsas ainiņas no vietējo cilvēku dzīves, spilgti tēli, komiskas situācijas, pārpratumi..

      Autore pašmācības ceļā apguva franču valodu pirms atbraukšanas, tā ka kaut ko pirms tam zināja, bet dienvidu jokainās izloksnes dēļ nevarēja saprast cilvēkus runājam.

      Like

      1. “Personiskā dejotāja” ir romāns par britu žurnālistu, kas aizbrauc uz Taizemi sarakstīt tūrisma ceļvedi un iemīlas vietējā go-go dejotājā. Par nesaprašanos un kultūru atšķirībām.
        Ļimonovs labi raksta (latviski nav, jālasa krieviski, tāpat kā Rubina), bet ir gana specifisks autors. Krievu disidenta nepieradinātā dzīve astoņdesmito gadu ASV. Ceļojuma plānošanai noteikti nederēs.
        “Stroiku” neesmu lasījusi, varbūt kādreiz, bet nekādā kaudzē vai sarakstā tā man nav iekļauta.

        Like

      2. “dienvidu jokainās izloksnes dēļ nevarēja saprast cilvēkus runājam.” – mulkjibas! Akcents taja puse gandriz neatshkjiras no “normalas” franchu valodas.,Lai gan, kas ir normala franchu valoda? Katraa regionaa ir savs akcents, bet nu reti ir taa, ka nevar saprast, ipashi jau netalu no Beziers, kur autore dzivoja.
        Gramata nepatika, daudz parspilejumu. No ritiem sheit vinu dzert nav normali, ari virtuve garazha nav normala lieta. Krasainas tapetes modee bija varbut 80. un 90. gados, shobrid tapetes neviens nelime, lielie atkritumi briva dabaa ari bija vairak manami 15 gadus atpakalj. Autorei vai nu fantazija labi strada, vai ari vinja FR pabija senaa pagatnee un satika divainjus, kas viinu dzer brokastis un est gatavo savaa garazhaa… Zhel, jo, izlasot sho murgu, var padomat nez ko par Dienvidfranciju…

        Like

  2. Es gandriz 20 gadus dzivoju Vacija. Dienvidfrancija man ir darugs.Esmu piedzivojusi loti lidzigus atgadijumus Dienvidfrancija.Es pilnigi saprotu Agneses aprakstito. Ar francu birokratiju gan man nav naacies sastapties, bet 90 % no parakstita atbilst patiesibai!

    Like

  3. Es gandriz jau 20 gadus dzivoju Vacija. Dienvidfrancija man ir draugs.Esmu piedzivojusi loti lidzigus atgadijumus Dienvidfrancija.Es pilnigi saprotu Agneses aprakstito. Ar francu birokratiju par laimi man nav naacies sastapties, bet 90 % no parakstita- atbilst patiesibai!

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s