Literatūra

Kā uzrakstīt sasodīti labu romānu?


Man vairs nav nekāda stereotipa par to, kādam būtu jāizskatās un kā jāuzvedas “sasodīti labam” rakstniekam, bet tagad esmu mazliet izglītojusies, kā top “sasodīti labs romāns”. Piekritīsiet, ka grāmatnīcās nav daudz “rakstniecības rokasgrāmatu”, iespējams, ka tas nemaz nav tik ļoti vajadzīgs, jo, manuprāt, rakstīsana ir vairāk praktisks, nekā teorētisks process. Tomēr šī grāmata sniedza ievadkursu par rakstniecības karjeras uzsākšanu no ASV rakstnieka Džeimsa N.Freja perspektīvas. Vispirms jau neko nebiju dzirdējusi par Džeimsu N. Freju, iepazinos tuvāk ar viņu, tikai ieklikšķinot viņa vārdu plašajā internetā.Pirmais rezultāts bija mazliet maldinošs- sākumā iepazinos ar pavisam citu rakstnieku Džeimsu Freju (bez N. pa vidu) un ažiotāžu ap viņa grāmatu “A million little pieces”, kas it kā sākumā uzdota par autobiogrāfisku narkomāna un alkoholiķa grēksūdzi, bet vēlāk pats autors pieķerts melos, taču tas loti labi ietekmējis grāmatas pārdošanas apjomus. Bet Džeimss N.Frejs ir dzīvojis godīgu dzīvi, uzrakstījis dažus romānus pagājušā gadsimta 80.gados, piesaistījis uzmanību ar padomiem par rakstīšanu “Kā uzrakstīt sasodīti labu romānu” un kļuvis par sava veida literatūras skolotāju.

Katram no mums ir savs talants, kas var palikt neaatīstīts (ja paļaujas uz savu dabas doto lielo talants, ko nevajag izkopt), vai arī darba rezultātā to var attītīt un gūt panākumus (iespējams, pēc 10 000 stundu darba, ja uzticas Malkolma Gledvela teorijai par panākumu gūšanas sakarību ar stundām, ko pavadi talanta izkopšanā). Ja vēlaties rakstīt, noteikti palasiet šo grāmatu, varbut pārdomāsiet 🙂 Jo filmās un seriālos tiražētais rakstnieka tēls atškiras no realitātes un patiesībā rakstnieka darbs ir viens no smagākajiem darbiem. Džeimss N.Frejs noteikti pastāv uz to, ka pliks talants nesagādas Bukera prēmiju vai kādu citu nozīmīgu talantu apliecinošu godalagu. Ja esi nolēmis kļūt par rakstnieku, citējot Hemingveju, jāsēž pie datora, jāveras tukšā word dokumentā, līdz no tavas pieres sāk nakt asinis (un wordā parādās burti). Un, ja rakstīšana prasa upurus, kā, piemēram, sirmas tantes aplaupīšanu vai dēla dzimšanas dienas neapmeklēšanu, tas ir jādara, jo tas ir tavs darbs. Visi līdzekļi ir labi mērķa sasniegšanā. Tāpat derētu pievērsties rakstnieka iedzimtās kautrības pārvarēšanai (pasaulei jāatklāj mani), spēja saņemt kritiku pēc iespējas lielākos daudzumos un labas darbaspējas- ar to domāta spēja nesaudzīgi iznīcināt iepriekš uzrakstīto, pārrakstīt, “pārsapņot” tēlus un notikumus… līdz asinīm.

Grāmata uzrakstīta 1994.gadā, tāpēc tā nav īsti mūsdienīgu piemēru pilna, bet noteikti atspoguļo arī tagad pazīstamu rakstnieku darbus- Stīvens Kings, Mārgareta Mičela, Kafka. Grāmatā nebūs tikai pārdomas par rakstnieka sūtību, bet arī praktiski piemēri. Lasot šo grāmatu, iedomājos, ka gribētos būtu lasīt “kā uzrakstīt sasodīti labu romānu” no latviešu rakstnieka/literāta skatupunkta, jo Freja definētais stāstītājs un viņa balss noteikti atšķirtos no Freja stāstītāja viegli humoristiskā stila un būtu vairāk mūsu platuma grādiem piemērots.

Džeimsa N. Freja pārdomas par rakstīšanu

Advertisements

2 thoughts on “Kā uzrakstīt sasodīti labu romānu?

  1. Šo grāmatu pārlasu diezgan bieži un jā – arī man bija tā pati doma – gribētu tāda veida darbu izlasīt arī no latviešu autora skatupunkta.
    Un vēl liels pluss par titulbildi – ārkārtīgi patīk filma “Rēgu rakstnieks”. 😉

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s