Literatūra · Santas miljaakaas graamatas · Zvaigzne ABC

Dorisa Lesinga un Lovetu ģimene


 

“Mums visiem patīk vienkāršas lietas un viegli uztverama informācija, bet nepatīk lietas, kas ir sarežģītas, nepatīk problēmas un situācijas, kurām grūti rodams risinājums. Cilvēki bieži vien ideālistiski tic, ka viņi var uzveikt jebkuru problēmu, bet reālajā dzīvē tā diemžēl nenotiek.”

Dorisa Lesinga

Dorisa Lesinga ir viena no 11 sievietēm, kas ir ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā, un latviski ir tulkoti trīs no viņas darbiem. Papētot tuvāk, izrādījās, ka rakstnieces dzīve ir bijusi ļoti aizraujoša – piedzimusi Persijā  (tagadējā Irānā), dzīvojusi dažās Āfrikas valstīs, strādājusi par medmāsu, bijusi aktīva komunisma piekritēja, precējusies divreiz, bet abu bērnu audzināšanu uzticējusi pirmajam vīram, sakot, ka tā esot bijusi pareizā izvēle :

“For a long time I felt I had done a very brave thing. There is nothing more boring for an intelligent woman than to spend endless amounts of time with small children. I felt I wasn’t the best person to bring them up. I would have ended up an alcoholic or a frustrated intellectual like my mother.”

piektais-berns1Abi romāni “Piektais bērns” un “Bens pasaulē” ir rakstīti pagājušā gadsimta 80.gados, pievēršoties smagai tēmai- ģimenes un indivīda jēdzienam; cilvēka vietai ģimenei un pasaulē, ja viņš gēnu spēles rezultātā ir piedzimis citāds un atšķiras ar savu izskatu un uzvedību. Galvenais varonis abos romānos ir Bens, kas piedzimst saskanīgajā un mīlestības pilnajā Lovetu ģimenē kā piektais bērns, taču ar savu ierašanos pasaulē veicina ģimenes sabrukumu un atsvešināšanos, jo Bens nav tāds pats kā citi bērni. Romānā “Piektais bērns”  es saskatu zināmas līdzības ar Aira Levina romāna “Rozmarijas bērns” sižetu- abos romānos mātēm ir lielas grūtības iznēsāt bērnu un gala rezultātā piedzimst bērns, kurš īsti nav “tikai” cilvēks. Ja “Rozmarijas bērnu” var uzskatīt par vienu no zināmākajiem šausmu literatūras darbiem, jo Rozmarijas bērns ir cieši saistīts ar sātanistu kustību, tad Dorisa Lesinga Benu, kas jau pāris mēnešu vecumā staigā, ir nedabiski stiprs, ēd jēlu gaļu un izdod dzīvnieka skaņas, apskata no sociālās perspektīvas- neviens īsti nezina, kāpēc Bens ir tāds, kāds viņš ir, visi izvairās uzdot jautājumus, un ģimene nav vienisprātis par Bena lomu ģimenē. Māte jūtas kā noziedzniece, jo, lai arī viņa ir  radījusi četrus veselus bērnus, viņa tiek nosodīta par dabas kļūdu un nespēju atteikties no Bena, atstājot viņu klīnikā, kur viņš lēnām mirst no visiem piespiedu kārtā ievadītajiem medikamentiem. Šis romāns “Piektais bērns” ir kā personīga ģimenes dienasgrāmata, un, lai arī notikumi ir traģiski, grāmata lasās ļoti ātri, un Dorisas Lesingas stāstnieces talants ir neapšaubāms, jo visas psiholoģiskās nianses ir nopulētas līdz perfektumam.

Savukārt “Bens pasaulē” ataino paša Bena izjūtas, aizejot no ģimenes un esot pilnīgi vienam pasaulē. Te mēs rodam atbildes uz jautājumiem, ko māte, skatoties uz savu dēlu, jautā pati sev- ko jūt Bens? Vai viņš apzinās, ka ir traucēklis, un ka cilvēki nezina, kā reaģēt, satiekot viņu? Vai viņš spēs izdzīvot? Vai viņš zina, ka ir citāds? Vai viņš meklē savējos?

Romāna darbība norisinās Anglijā. Francijā un Brazīlijā, taču problēma ir viena un tā pati- jebkur, kur dodas Bens, viņš iekuļas nepatikšanās, cilvēki viņu izmanto, izsmej, apkrāpj, piekauj. Viņš grib atrast kādu sev piederīgo, taču visur ir viņš ir neiederīgs. Noderīgs viņš kļūst tikai zinātniekiem, kas vēlas viņu iespundēt krātiņā, sazāļot un izpētīt kaulu struktūru. Manuprāt, tieši par šo ir abas šīs grāmatas- par zinātnes saistību ar emocijām un sajūtām, jo šīs abas sfēras  šķietami ir nesaistītas un nesaderīgas.

Advertisements

6 thoughts on “Dorisa Lesinga un Lovetu ģimene

      1. Tevi? 😉 Jā.
        Lesingu? Iespējams, ka jā, taču tad ļoti sen un nekā neatceros. Drīzāk ne. Atceros romānu “The Good Terrorist” par kādu Anglijas komunistu grupiņu, ko izmanto PSRS spiegs, un grupas locekli, kura nespēj novērtēt, kas īsti notiek viņai apkārt, jo ir aizņemta ar sevi. Nežēlīgs, bet spilgts portrets.

        Like

  1. Jā, lasīju, ka viņai ir tāds komunisms posms literatūrā bijis.
    Tagad mazliet palasot par Dorisas dzīvi, man viņa liekas mazliet jokaina sieviete- savās grāmatās viņa propagandē cilvēcīgumu (Lovetu ģimenes sāga ir par to), bet pati nespēj atrast laiku savu bērnu audzināšanai, varbūt visas viņas grāmatas ir tāds nežēlīgs pašportrets 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s