Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Bada spēles


Marts ir bijis visai ražīgs mēnesis- lai arī blogs stāv pustukšs, ar diviem ierakstiem.

Vispirms jau esmu izlasījusi dažas grāmatas- beidzot padevos masu psihozei un pievienojos Lārsona faniem, un izlasīju triloģijas pirmo daļu “Meitene ar pūķa tetovējumu”. Izlasīju 2 dienās, un mani bija apbūris Līsbetas tēls, lai arī man ir mazliet iebildumi par to, ka viss stāsts starp žurnālistu un hakeri ir tik paredzams, un ka Mikaēls tiek veidots tik skaists, neatvairāms un vīrišķīgs (laikam lai piesaistītu sieviešu auditoriju) un ka Līsbeta- ak, tik daudz cietusī  un pārdzīvojusī meitene, – tik viegli uzķeras uz viņa āķiem. Ceru, ka sanāks izlasīt arī pārējās divas daļas, lai uzzinātu, kā viss turpinās tālāk.

Tad, protams, Sūzenas Kolinsas triloģija “Bada spēles”. Jau iepriekš minēju, ka sen, sen atpakaļ mani ir savaldzinājuši Annas Raisas radītie vampīri, un, lai arī “Krēslu” esmu tikai pašķirstījusi, man vairs nekādus citus vampīrus nevajag. Nezinu, kādēļ, bet biju pieņēmusi, ka Bada Spēles ir vampīrgabals, un spītīgi turējos no tā pa gabalu vairākus gadus. Un, atšķīrusi pirmo lappusi, pēc kāda laika sapratu, ka mani grāmata ir ierāvusi iekšā, pat daudz trakāk kā Lārsona intrigas un izmeklēšanas. Man it kā vairs nav pusaudža gadi, bet mana aizrautība bija gluži kā pusaudža gados- katru grāmatu es izlasīju vienā vakarā. Sākumā man bija daži jautājumi un piezīmes, ko mēģināju atcerēties un tēlot visgudro kritiķi, bet nu nekas nesanāca- viss, ko es varēju domāt, bija gluži kā Kapitolija mutantiem– Katnisa, Katnisa, Katnisa! Tas viss bija kā ātrais heroīna kurss, no kura man ir palikušas tikai “lomkas” un cerība, ka uzrakstīs vēl vienu triloģiju. “Bada spēlēs” konfliktu bija pa pilnam, bet vispār man iepatikās šis mīlas konflikts starp Katnisu, Pītu un Geilu, jo nebija vieglās paredzamības, un es savu kārti biju likusi uz to, bez kura viņa acīmredzot varēja izdzīvot.

Vēl kā senais parāds aiz manis velkas Dorisa Lesingas piezīmes, ko lasu jau 4 mēnešus, bet es apsolu- es pabeigšu! Pusdienlaikos izlasīju visas piecas latviski iznākušās “Grega dienasgrāmatas” (kas teorētiski domāta bērniem, bet ir tik asprātīga un jautra, ka ļoti man palīdz noņemt darba stresu pusdienlaikā), pat izlasīju jaunāko “Grega dienasgrāmatu” angliski, ko laikam neviens bērns nav redzējis ne acu galā.

Esmu iestājusies tādos kā litertūrmīļu kursos, kur notiek dažādas interesantas lietas. Īpaši naska uz mājasdarbu pildīšanu neesmu, jo, kā noskaidroju un ko tagad varu izmantot par aizbildinājumu, – esmu intuitīvais rakstītājs un lasītājs. Respektīvi, kad kaut ko rakstu vai lasu, es nedomāju par premisu, konfliktiem un to atrisināšanu, esmu procesā iekšā līdz ausīm, nemaz nezinot, kā notiek tēlu radīšana, bet man ir ārkārtīgi interesanti uzzināt par visiem konflikta veidiem un stāsta veidošanas principiem.

That’s it!

Advertisements

4 thoughts on “Bada spēles

  1. Izklausās, ka Tev tiešām bijis literāri patīkams mēnesis.
    Līsbetes un Mikaēla attiecības attīstās varbūt ne gluži tā, kā varētu gaidīt, tā ka lasi vien tālāk. (Viņš tiešām bija smuks?)

    Like

    1. Nu.. Man bija tāda sajūta, ka Mikaēls ir tas klusais, smeldzīgais vīrieša tips, kuram sievietes jātvaira gandrīz ar beisbola vāli 😀 Pirmajā grāmatā viņam taču bija 3 sievietes, kuras pašas viņam klupa virsū, redzēsim, kā attīstās viņa vīrišķība nākamajās 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s