Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Murakami- Kafka liedagā


Noteikti, ka par Edipa kompleksu ir dzirdējuši daudzi, un Murakami darbu “Kafka liedagā” es uztvēru kā šī fenomena mūsdienu interpretāciju. Citādi tas jau nebūtu Murakami, ja viņš nepaņemtu realitāti un fantāziju un neapvienotu to visu vienā jocīgā realitātē ar vairākām dimensijām.

Grāmata lasījās ļoti ātri, tikai man bija grūti atgriezties savā realitātē un ik reizi, pārtraucot lasīt, man bija interesanta pēcgarša. Romānā bija tikai septiņi varoņi (un seši kaķi), neskaitot pasaulslavenos zīmolus un ikonas- Johny Walker un pulkvedi Sandersu no Kentucky Fried Chicken, kas acīmredzot darbojās kā starpposms starp realitāti un to otro pasauli. Darbs ir metaforām pilns, un es nevaru teikt, ka esmu sapratusi katras darbības jēgu, toties man ir sajūta, ka visam arī tā bija jābūt.

Lai arī Murakami varoņi visi ir ārkārtīgi spilgti, es nevarētu teikt, ka izjūtu īstas simpātijas pret kādu no tiem. Droši vien tas nemaz nevarētu būt citādi, bet mani visvairāk pārsteidza miers, ar kādu visi varoņi pieņēma dažādus notikumus. Runājošie kaķi man patika vislabāk- viņu daba man likās attēltota precīzi. Galvenie varoņi ir gan pavisam reāli ar noteiktām ikdienas darbībām- viņi ēd, mazgājas, brauc ar autobusu, mīlējās, toties katram no tiem piemīt kāda supervaroņa cienīgas izdarības. Kāds runā ar kaķiem un spēj izraisīt dēļu lietu (šī epizode man ļoti atgādina Pola Andersona filmu “Magnolija”), kāds cilā smagus akmeņus, kāds taisa stabules no kaķu dvēselēm, kāda raksta grāmatas par cilvēkiem, kuriem ir iespēris zibens, kāds spēj ieiet citu cilvēku sapņos. Ja man vajadzētu izvēlēties atslēgvārdus, tad darba balstās uz vienu gleznu, vienu dziesmu, vienu varen noslēpumainu mežu un vienu hipotēzi.

Man noteikti patika “Kafka liedagā” un Murakami rakstīšanas stils- lasot grāmatu, man visu laiku bija sajūta, ka esmu iekšā Murakami prāta spēļu labirintā, kurā savijušies vairākas stāsta līnijas. Spilgti bija izjūtama dažādu filozofu ietekme uz Murakami. Taču es nevaru teikt, ka es pilnībā sapratu saistību starp 15-gadīgo puisi Kafku Tamuru un padzīvojošo Nakatu, kuram nebija ne jūtu, ne atmiņu, bet tikai puse ēnas. Reizēm man gribētos domāt, ka tas notikums, sēņu lasīšanas pasākums Otrā pasaules kara laikā, kad Nakata nezināma iemesla dēļ nokļuva komā, zaudējot iespēju atcerēties jebko no notikušā un iemantojot garīgi slima cilvēka imidžu, ir tas, kas saista šīs abas stāsta līnijas. Tomēr es nesaprotu saistību- ja Nakata nogalināja Kafkas tēvu Kafkas vietā, vai tas nozīmē, ka Nakata ir vienkārši vecāka Kafkas versija un Murakami ir izmantojis viņu atkal kā konceptu? Vai viņš ir sapludinājis dažādus laikus kopā?

Pats Murakami ir teicis, ka visu mīklu atrisinājums ir grāmatas pārlasīšana vairākas reizes.

Advertisements

3 thoughts on “Murakami- Kafka liedagā

  1. O, man Edips, šķiet, pat neienāca prātā. Bet man vispār Murakami patīk tieši noslēpumainība, ja viņa grāmatas sāk kļūt pārāk viegi izskaidrojamas un izprotamas, es par viņu zaudēju interesi.

    Like

      1. Es lasīju pirms kādiem gadiem pieciem vai vēl senāk, turklāt tikai vienu reizi, ej nu atceries. Zinu tikai to, ka man patika. Atslēga droši vien ir Tavā teikumā: “Darbs ir metaforām pilns, un es nevaru teikt, ka esmu sapratusi katras darbības jēgu, toties man ir sajūta, ka visam arī tā bija jābūt.”

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s