ceļojumi · Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Ilona Balode “Rīga – Pekina”


Vismaz reizi trijos mēnešos man uznāk tāda nepārvarama tieksme izrauties no rutīnas tīkliem un kaut kur aizbraukt- bez plāniem, saistībām un dižiem naudas līdzekļiem.  Pabūt neierastā vidē, integrēties svešajā, ieraudzīt (visbiežāk sevī) kaut ko jaunu. Ceļošana man ir kaut kas līdzīgs terapijai, un jo neprognozējamāks ir ceļojums vai ceļojuma biedri, jo labāka atpūta tā man šķiet. Un šoreiz šo procesu manī šoreiz iekustināja aktrises Ilonas Balodes sarakstītā grāmata „Rīga- Pekina”, kurai par pamatu ir senāk publicētie materiāli preses izdevumos.

Tātad Ilona Balode ar Ūdrīti dodas ceļā- no Rīgas līdz Pekinai ziemas vidū no Latvijas un bez naudas. Stāsta sākumā ir tik daudz nezināmo elementu, ka visiem, protams, liekas, ka viņu plāns ir neprātīgs, jo nav ne skaidrības, kur viņi nakšņos, ko ēdīs, kā dabūs vīzas. Un tieši tas man likās saistošs šajā stāstā- tie nav ceļojuma apraksti par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kaujām un īsu kursu dažādās reliģijās un to atšķirībās, bet gan divu cilvēku ceļojums un dzīve ceļā un kustībā bez izskaistinājumiem.  Abi  stāsta varoņi ir pilnasinīgi tēli- ar labajām un sliktajām dienām. Nekādas izlikšanās- viss aprakstīts, kā tas notiek garos un neplānotos ceļojumos. Ir dienas, kad ideja ceļot no punkta A līdz punktam B liekas vispareizākā un visspožākā doma, un ir dienas, kad pazūd motivācija visiem plāniem, stresā gadās pateikt vai izdarīt dumjas lietas, izraisot strīdus un konfliktus. Pāra šķiršanās reizi 2 nedēļās atgādināja meksikāņu seriālu sižetus, taču noteikti atsvaidzināja ceļojumu aprakstus un ļāva iepazīt gan Ilonu, gan Ūdrīti no visām pusēm un ar visām viņu vājībām.

Grāmata sarakstīta dienasgrāmatas formātā, atspoguļojot noteiktus laikus katrā valstī, un man bija aizraujoši vērot gan latviešu ceļotāju cīņu par izdzīvošanu (it īpaši Indijā), gan indiešu kāri piepelnīties uz baltādaino rēķina, un visas izmantotās iespējas, lai viens otru apšmauktu. Bija jautri sekot līdzi pārīša ceļojumiem un iepazīt nejauši satiktos cilvēkus ceļojuma laikā, ņemot vērā, cik spontāni šim ceļojumam piegāja abi ceļotāji- bez īpašas plānošanas, bez resursiem, izmantojot stopēšanas un nejauši satikto cilvēku palīdzību naktsmītņu organizēšanā. Mans mīļākais tēls grāmatā bija armēņu biznesmenis, kurš paniski baidījās par sava mūzikas centra pazušanu no izīrētās mājas.

Galu galā vienalga, kas ierosināja šo ceļojumu – neprāts, drosme vai dzīvotprieks, bet uzzināju, ka nauda nav nemaz tik vajadzīga šādos ceļojumos- ar dziedāšanu var nopelnīt salīdzinoši daudz visiem tekošajiem rēķiniem. Izrādās, ka pases var ieķīlāt, un ka baumas par gruzīnu alkoholiskā dzēriena cha cha graujošo iedarbību nav tikai gruzīnu lepnuma pārspīlētās runas, ko sakaustījos savā ceļojumā Gruzijā. Man izdevās sajust adrenalīna pieplūdi asinīm, pat tikai lasot grāmatu ērtā dīvānā un apbrīnojot Ilonas uzstājību, saņemot Irānas vīzas atteikumu un izmēģinot citu taktiku. Bija grūti nelekt augšā no dīvāna un nesākt kravāt somas manam (iedomātajam) ceļojumam pa tikpat eksotisku maršrutu. Ļoti motivējoša lasāmviela, ja ir vēlme kaut kur paceļot vai mainīt dzīvi.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s