ceļojumi · Literatūra · Santas miljaakaas graamatas

Santas grēksūdze


Pateicoties Lasītājai un Sibillai, piesēdos pie datora un padomāju par savu lasīšanas un tās paradumu vēsturi. Te nu būs.

Noteikumus šai spēlei visi zina- atbildu uz  uzdotajiem jautājumiem.

pavisam īsi iepazīstini ar sevi:

Santa, kaut kas pa vidu starp meiteni un sievieti, nevaru pagaidām sevi pieskaitīt ne pie vienas kategorijas. Ja interesē asiņu izcelsme – 50% Latgales, 50% Vidzemes. Ir mirkļi, kad man liekas, ka es esmu vairāk kosmopolītiska un nevienai tautībai nepiederoša, un ir brīži, kad es apzinos, ka esmu tik latviska (visbiežāk- kad man nav skābā krējuma vai tā aizstājēja ārzemēs).

Patīk vīns un ceļot, vislabāk- divi vienā. Mans sapnis ir mūžīga vasara. Jā, es varētu dzīvot tikai vienā gadalaikā visu laiku!

Dzīvoju Rīgā, un man dzīvoklī nav grāmatu plauktu- grāmatas ir izmētātas pa skapja augšu, palodzēm vai draugu dzīvokļiem.

  1.    Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to)

Es arī neatceros, vai man vecāki lasīja priekšā. Pirmajā klasē biju viena no vislēnāk lasošajiem skolniekiem. Atceros, ka tā bija viena no manām 21 piezīmēm tajā gadā- ka ļoti lēni lasu, un līdz ar to draud atstāšana uz otro gadu. Neatceros, kā tas notika, bet otrajā klasē biju trešajā vietā aiz klases teicamniecēm šajā sarakstā. Lasīju daudz, bieži gāju uz bibliotēku, un nesu grāmatas visai ģimenei, jo vecākiem patika lasīt, bet nepatika iet uz bibliotēku. Visbiežāk viņi pateica, ko viņi grib lasīt, un es to atnesu mājās. Agri iepazinos ar pieaugušo literatūru- es izlasīju „Lēdijas čaterlejas mīļāko” 12 gadu vecumā.

Bērnībā man patika „Sprīdīša bibliotēka”, un it īpaši pasaka par mazo nāriņu. Tā mani tik ļoti iespaidoja, ka es visas vasaras pavadīju zem ūdens, meklējot zemūdens valstību, vai arī vairākas stundas mirku vannā, iedomājoties, ka esmu nāriņa. Pie tās pašas tēmas – Kinglsija „ūdensbērni”. Patika „Ronja”, jo atbilda manam dzīvesveidam- es kā bērns centos viskautkur uzrāpties, ielīst nepabeigtās celtnēs, veidot „štābus”, kauties ar puikām, būvēt mājas. Pasakas par princesēm mani garlaikoja. Sēdēt taisni un izskatīties skaisti man nekad nepadevās un joprojām nepadodas.

Nepatika latviešu pasakas, tās vienmēr bija tik pamācošas vai nopietnas, ka es, protams, tās ar gariem zobiem lasīju, bet neizbaudīju.

2. Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Kad studēju, atklāju tādu grāmatu kā Duglasa Koplenda „X paaudze”, un tā noteikti mani ļoti ietekmēja. Man ļoti patika trīs draugu savienība, kas stāstīja viens otram stāstus par savu dzīvi, un tie visi stāsti bija tik skumji un parādīja viņu neiederīgumu sabiedrībā, vai sabiedrības neiederīgumu viņu dzīvē, ka noteikti sasaucās ar manu vientulīgo posmu, pārceļoties studēt uz Rīgu. Koplends bija pat izdomājis visvisādus jēdzienus parādībām cilvēka dzīvē kā „Mcdarbs”. Tā grāmata man likās tik pretēja „pareizajai” literatūrai, ko mācīja vidusskolā. Tad, protams, sekoja Vonnegūta periods, kuram cauri iziet vairāk vai mazāk visi- izlasīju tik daudz viņu grāmatu, ka man ir sajukuši visu nosaukumi, bet tā grāmata par bokononistiem man patika vislabāk.

Borisa Viana „Dienu putas” un Kaningema grāmatas vairāku gadu garumā mācīja man uz literatūru paskatīties citādi, un man patīk atcerēties tās sajūtas, ko tās radīja. Ļoti personīgas sajūtas, kas saistās ar noteiktiem cilvēkiem.

Un, protams, Selindžers un Ficdžeralds. Man patika Ficdžeralda attēlotais vieglums un traģiskums cilvēku attiecībās, un Selindžera „Glāsu ģimene” un tās neirotiskie izgājieni.

3. Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Man liekas, ka tāpat kā ar pirmo mīlestību, grūti pārspēt sajūsmu, ko radījušas pirmās mīļākās grāmatas. Esmu aizrāvusies, bet patiesi iemīlējusi kādu grāmatu neesmu. Man patīk daudz kas. Apbrīnoju Kaningema un Vulfas rakstīšanas stilu, viņu gramatu lasīšana ir meditācija, kaut kas ārpasaulisks. Kādu laiku atpakaļ aizrāvos ne pa jokam ar Lārsona un Kolinsas triloģijām, kas mani noturēja saspringumā līdz pat pēdējai minūtei. Man liekas, ka gan Lārsons, gan Kolinsa izmantoja „Ronjas” arhetipu- nepaklausīgo dumpinieci, kas ar savu neparastumu spēj aizraut visu pasauli. Biju pieslēgusies Murakamim līnijai, bet tagad liekas, ka tas ir skaisti, bet īpaši nesasaucas ar manu iekšējo pasauli.

Esmu atsākusi lasīt šo to no latviešu literatūras.

Bloga rakstīšana nav īpaši palielinājusi manu lasīšanas biežumu, bet noteikti es vairāk piedomāju, ko lasu. Mēģinu vairāk analizēt, nevis tikai aizrauties un aizmest grāmatu prom

4. Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

 

Tas ir grūts jautājums. Man gan liekas, ka cilvēkam nevajadzētu kaunēties par to, ko viņš lasa. Ja kādam pietiek ar romantikas piesātinātām grāmatām, tad tā arī jābūt, nevajag teikt, ka lasi Rušdi vai Džoisu. Man patīk sieviešu romāni, taču tikai apmēram līdz trešdaļai, tālāk man nav interesanti. Nezinu, vai tas ir guilty pleasure, bet man patika “Sātans Pradas brunčos”, gribētos izlasīt pat otrreiz. Savukārt “Sekss un lielpilsēta” man likās vislielākais murgs, ko esmu lasījusi, lai arī mans TV guilty pleasure ir seriāls “Sex and the city”.

 

Labprāt atbildēšu uz jautājumiem, ja tādi parādās..  🙂

Stafetes kociņu nododu Mārcim Ošiņam http://manasgramatas.wordpress.com/

Tikai pasakiet man priekšā- vai man viņu jāinformē personīgi, ka es gaidu atskaiti no viņa?

Advertisements

2 thoughts on “Santas grēksūdze

  1. Es droši vien viņam ierakstītu komentāru un pateiktu, ja nejustos pilnīgi pārliecināta, ka viņš izlasīs to šeit.
    Ā, Boriss Vians, es reiz pat lūdzu man atvest kādu viņa grāmatu no Francijas, lai gan franču valodu nekad neesmu gribējusi mācīties. Toties Vonnegūta perioda man nekad nav bijis, pat nepateikšu, vai esmu izlasījusi vairāk par divām grāmatām.

    Like

    1. atstaashu MO zinju automaatiskjaa atbildeetaajaa 🙂

      divas Vonneguuta graamatas arii ir graamatas! 🙂

      Borisam Vianam padodas radiit noskanjas, es ik pa laikam ieskatos tajaa graamataa, un nodomaaju- tik skaisti savirkneeti vaardi kaa peerles kaklarotaa.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s