Dienas gramata

Latvietības DNS ir modē- “Dzimuši Latvijai”


Pēdējā laikā man liekas, ka kaut kas mainās Latvijā. Man liekas, ka parādās vairāk cilvēku ar nacionālo stāju, vairāk sarkanbaltsarkano lentīšu apģērbā, vairāk nacionāli krasu viedokļu. Man liekas, ka liela daļa nopelnu te ir sociālajiem tīkliem, kas ir padevuši tālāk ziņu,ka būt par latvieti ir forši. Es gan nekad neesmu atbalstījusi pārāk krasi izteiktu nacionālismu, jo tas man saistās ar pārspīlētu egoismu un augstprātību, taču par vienu lietu man gan ir prieks. Vai nu man tā liekas, vai tā ir, bet pēdējā laikā latviešu literatūra kļūst tuvāka latviešu lasītājam. Man liekas, ka kaut kas mainās lēnām. Mainās paaudzes, mainās uztveres, mainās pieejas un noskaņas.

Zināma traģisma un skmuju nots vienmēr vajās gan vidējo latvieti, gan latviešu literatūru. Jo ziema pārāk gara, un vispār krīze Latvijā bija pirms PSRS sabrukšanas un vienmēr būs.. Prieks un mūžīgā laime galīgi nav Ziemeļvalstu pamatnots. Tāpēc es no Rūtas Mežavilkas un viņas romāna “Dzimuši Latvijai” negaidīju neko dikti priecīgu, bet biju vairāk kā apmierināta, ka viņai ir padevies uzrakstīt tik melanholiski gaisīgu stāstu bez morāles un stingriem “sliktie krievi” rāmjiem. Man patika!

Rūta Mežavilka romānā “Dzimuši Latvijai” sapludina kopā divus laika posmus- Latvijas valsts 80.gadu beigās un 2005.gadā. Latvija pirms neatkarības iegūšanas tiek skatīta jaunas meitenes acīm, un šajās atmiņās ir visa sajūtu gamma- jaunības maksimālisms, pirmā aizraušanās, drosme atšķirties no vispārpieņemtā, bailes un neziņa. 2005.gadā Latvija ir mainījusies- valsts ir atguvusi neatkarību, sociālismu nomainījis kapitālisms. Nejauša tikšanās ar pirmo mīlestību ierauj romāna galveno varoni Annu atmiņu virpulī, kur viņa no jauna izdzīvo pagātni, samierinās ar zaudējumiem un seko savam sapnim.

Romāna galvenais trumpis ir autores „garšīgā” valoda un aizraujošais stāstījuma veids, kurā savijas pagātne ar tagadni. Tā ir kādam iespēja atgriezties jaunības takās, atcerēties tā laika izteicienus un populārākās vietas, kā ari salīdzināt izmaiņas valstiskā mērogā. Jauniem cilvēkiem gan diz vai ko izteiks Stučkas iela, bet principā Rīgu var atpazīt arī pēc PSRS sabrukšanas dzimušais.

Uzreiz pēc izlasīšanas metos guglēt, kā izskatās autore, jo nekādi, nekādi nevarēju atraut viņu no galvenās varones tēla. Man lik,ās, ka viss ir tik īsti, ka tā var rakstīt tikai par sevi.

Un tagad es latviskās gaisotnes uzturēšanai lasu “Zaļā vārna”.

Advertisements

2 thoughts on “Latvietības DNS ir modē- “Dzimuši Latvijai”

  1. Es to apbrīnoju, ka Latvijā, kur tas ir tik ļoti aktuāli, cilvēki nav iemācījušies vārdu patriotisms un nacionālisms atšķirību. Mans uzskats ir tāds, ka patriotisms – jā, nacionālisms – nē. Protams, var strīdēties, ka vājš nacionālisms ir patriotisms, bet, manuprāt, ir jāpieņem viena vai otra stāja mūsdienu Latvijā, bez locīšanās.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s