Literatūra

“Pludmale” = game over


the-beach_1359987iAleksa Gārlenda “Pludmali” lasīju aptuveni vienu nedēļu, svaidīdamās starp mērenu interesi, izlaizdama dažus gabalus, un pukodamās, ka nu filmā gan tā nebija! Grūti paredzēt, kāda būtu bijusi mana reakcija 2000.gadā, kad to izdeva Jāņa Rozes apgāds, taču, manuprāt, grāmatai trūkst kaut kā būtiska, kas to iekļautu grāmatu sarakstā, kas ir mainījušas dzīvi vai varētu tikt iekļautas klasikas sarakstā. Katrā ziņā ar Džeka Keruaka “Ceļā” to nevar salīdzināt.

pa punktiem:

  • lasīšanu veicina īsās nodaļas, liekas, nu labi, vēl tikai vienu, tikai vēl vienu nodaļu, un nemanāmi izlasās 100 lpp.
  • vai nu filmas noskatīšanās bija pamatīgi sabojājusi sajūtu pirms grāmatas lasīšanas, bet gan stils, gan notikumi nebija tik aizraujoši kā filmā, vienīgais, kas mani patiešām aizrāva, bija zemūdens ainu aprakstīšana.
  • Ričarda tēls ir reāls, iespējams, tā ir izskaidrojama grāmatas slava, jo viegli iedomāties R. kā dzīvu cilvēku, jo viņš melo, manipulē, dzīvo iedomu pasaulē, dara, pirms domā, neapdomīgi riskē un pārcenšas..
  • Ričarda alterego ainas un sarunas ar Pīli Pekstiņu mani garlaikoja, tas likās tiešām tik atpalikušas kā jau sen pagājušais Milleniums (un “Fight club” ideju).
  • bet kopumā ideja par paslēptu pludmali, kas atgādina hedonisma, saulesgaismas pilnu paradīzi=komūnu  ir radījusi interesantu stāstu ar morāli, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Visur, kur ir vairāk par vienu cilvēku, sākās ego cīņas, un tāpēc tāda vieta kā pludmale nespēj eksistēt.
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s