Literatūra

Not that kind of girl


Seriāls “Girls”ir viens no maniem mīļākajiem seriāliem, katru jauno sezonu gaidu kā ziemassvētkus. Tur nav glamūra, gandrīz nevienu tur nevar apzīmēt ar “klasiski skaists” un dialogi ir atsvaidzinoši pēc visiem tipiskajiem tīņu seriāliem. Seriāls par meitenēm labākajos gados. Viena no meitenēm ir arī seriāla veidotāja Lena Dunham, un es domāju, ka viņa varētu būt tikpat kaitinoša un aizraujoša vienlaicīgi arī reālajā dzīvē.

Lasīju pa 2-3 esejām dienā, un pie sevis nodomāju, ka mana literatūras skolotāja ar esejām saprata kaut ko pavisam citu. Katrā ziņā es šajās esejās vai stāstos reizēm neatradu neko vairāk par milzīgu ievadu, vismaz tur nebija strikti nodalīts, kas ir kas.

Man nepatīk slavenu cilvēku grāmatas, jo neko jēdzīgu viņi tur parasti nepasaka, un tās interesanti lasīt it tikai viniem pašiem, viņu ģimenei un nemirstīgajiem faniem. Taču man likās, ka šī grāmata varētu būt citāda, jo seriāls ir tik labs.

Pirmajā brīdī mani uzreiz atbruņoja Lena’s drosme vai ekshibicionisms, jo viņas eseju kopums ir viņas dzīves vīriešu un uzdzīves apkopojums ar visspilgtākajām seksa detaļām. Nu labi, Lena Dunham ir amerikāņu 20+ jauniešu paaudzes balss, to noliegt nevar. Taču vai šī paaudze ir tik uz sevi vērsta, haotiska, radoša un pļāpīga? Reizēm Lena ir arī smieklīga, taču es nesauktu viņu par asprātīgu. Tas bija kā klausīties draudzenē, kas, atnākusi pie tevis mājās uz tēju un vārās vairāk par tējkannu, vai gaidot ar tevi veikalā rindā, skaļi klāsta, ko viņa ar savu sirdsāķīti ir darījusi zem segas pagājušajā naktī. Un, jo vairāk cilvēku tajā klausās, jo spilgtāki salīdzinājumi tiek izvēlēti, jo radošāk un pārspīlētāk viss tiek pasniegts.. Katram gan jau ir pazīstams šāda tipa cilvēks. Paklausies vienreiz nedēļā, un pietiek. Taču tad pēc nedēļas atkal velk atpakaļ- paklausīties, pabrīnīties un aizmirst lielāko daļu no stāstītā.

Angļu valodā izrādās ir tāds termins “clit lit”- tas ir tieši tas, ko dara Lena Dunham. Uzmanības piesaistīšana ar savu ķermeni un tā procesiem. Jo atklātāk, jo labāk.

Tas, ko es gribēju lasīt- kā ir būt profesonālai sievietei Holivudā, kā ir režisēt savu šovu, kā ir panākt savus sapņus piepildamies. Iespējams, ka viņa nedrīkst runāt par šovu un tā aizkulisēm (par nelabajiem vīriešiem viņa runās, kad viņai būs 80), bet man tādas lietas kā rakstnieces apsēstība ar savu ēdiena dienasgrāmatu (uzskaitīts viss, ko viņa katru dienu ēd), terapeita apmeklējumiem trīs(!) reizes nedēļā, un to, cik viņa īpaša ir bijusi jau no bērnības.. Es ceru, ka tā bija ironija, un ceru, ka es reiz spēšu uztvert šāda tipa ironiju, taču tas, ko es tagad nespēju saprast, kā viņai pienācās 2 vai 3 miljoni dolāru par šīm esejām.

Seriālu “Girls” turpināšu skatīties, bet slaveno cilvēku grāmatas par to, ka viņi ir slaveni tāpēc, ka ir slaveni, vairs nelasīšu. 🙂

 

 

Advertisements

9 thoughts on “Not that kind of girl

  1. Tādu terminu gan nezināju, bet trāpīgs 😀 Tagad laikam dikti modīgi ir visādām komiķēm un komiķiem rakstīt savas autobiogrāfijas vai vienkārši pastāstiņus no savas grūtās dzīves. Man no šī plaukta pati Amy Poehler “Yes Please”. Lai gan dāmu nepazīstu un neko no viņas daiļrades neesmu redzējusi, grāmata patika. Tur šo to var uzzināt no aizkulisēm un seksa ir mazāk 🙂

    Like

  2. Es mēģināju šo grāmatu klausīties audio formātā. Līdz šim man bija laba pieredze ar jau minēto Poleres memuāru un arīdzan Tīnas Fejas autobiogrāfiju. Šajā gadījumā centos, centos, bet tā arī necik tālu netiku, noliku nost. Man parasti patīk, ka autori runā atklāti par savu dzīvi, taču blakus humoram un atklātībai es ceru sagaidīt arī kaut ko jēgpilnu. Ar Danemu kaut kā nebija pa ceļam. Atklātības par daudz, humora par maz.

    Like

      1. Manro es izlasīju papīra formātā, audio daiļliteratūra man vēl ir samērā sveša. Pārsvarā klausos grāmatas, kad staigāju ar suni, bet tikai non-fiction – memuārus un populārzinātnisko. Uz to man nav grūti koncentrēties, patīk, ka savus darbus priekšā lasa paši autori, ar visām savām intonācijām un niansēm. Kad mēģināju daiļliteratūru klausīties tādā veidā, tad gan domas aizklīda prom un bišķīt nācās piepūlēties, lai paliktu pie sižeta. Pagaidām esmu atmetusi tam ar roku.

        Like

  3. Tu varbūt arī vairs nelasīsi šādas grāmatas, bet ir tūkstošiem cilvēku, kuriem diemžēl to arī tikai vēlas uzzināt- ko ēd un cik slikti patiesībā iet šīm slavenībām, lai paši sajustos labāk…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s