filmas

Filmas par rakstniekiem


Pēdējā laikā nejauši sanācis noskatīties dažas filmas par rakstniekiem, īsumā pastāstīšu par tām zemāk. Sarakstā sev tik zināmu iemeslu dēļ neiekļāvu Stīvena Kinga darbu adaptācijas, kā arī Vudija Allena filmas. Daudzas filmas palika aiz borta, jo saraksts sāka veidoties pārāk garš. Gaidīšu arī jūsu ieteikumus!

Swimming Pool (Francoiz Ozon, 2003)

 

Pavisam nejauši nācās atrast šo burvīgo režisoru un viņa filmas. Swimming pool ir pirmā no filmām, ko noskatījos, un tā mani iedrošināja uzmeklēt citas Ozona filmas. Stāsts vijas ap angļu rakstnieci, kas īpaši nealkst pēc slavas. Lai uzrakstītu savu jaunāko romānu, viņa pieņem bosa piedāvājumu vientulībā rakstīt grāmatu viņa mājā Francijā. Kamēr viņa mēģina uzturēt rutīnu rakstot, ierodas bosa meita, un nekāda vienatne vai rutīna nesanāk. Abu sieviešu starpā ir vesela paaudze, bet tas netraucē uzvirmot kaislībām. Stāsts, protams, atttīsās, liekot skatītājam domāt, kas īsti ir romāna sižets un kas nav, kur iztēle pārtop realitātē. Ozons ir sieviešu režisors, tāpēc vienmēr patīkami skatīties viņu dāmu spēlēs.

 

Dans la maine jeb Mājā (Francois Ozon, 2012)

 

Sāku skatīties bez lielām gaidām, bet redzētais pamatīgi aizrāva. Vidusskolas literatūras skolotājs atklāj skolnieka rakstīšanas talantu. Skolnieks apraksta sava drauga ģimenes dzīvi no sava skatupunkta, katru reizi iesniedzot savus darbus ar piebildi “turpinājums sekos”. Tas ieintriģē skolotāju, jo viņš deg nepacietībā uzzināt, kā turpināsies šis stāsts. Filma par to, kā rakstnieks sapludina realitāti ar izdomāto, lai izveidotu stāstu, kā arī to, ko rakstnieks un lasītājs ir gatavi darīt stāsta dēļ, kurš ar kuru manipulē. Atcerējos, kā es pirms daudziem gadiem skatījos daudzstāveņu māju logos ar domu, ka mājā dzīvo tik daudz cilvēku un tur taču vienā un tajā pašā laikā notiek tik daudz stāstu vienlaicīgi, un neviens to nezina.

Lucía y el sexo/ Sex & Lucia (Julio Medem, 2001) 

 

Kā jau īsta spāņu filma, tajā ir daudz emociju, kaisles pilnu skatu un dialogu. Emocionāls stāsts, kas norisinās uz salas. Lusija ir oficiante Madridē, bet pēc viņas drauga, rakstnieka, pazušanas viņa dodas uz salu “iepazīt sevi”. Lai arī stāsts ir par Lusiju, tomēr visam apakšā ir viņas drauga rakstnieka stāsts par kādu pagātnes notikumu un tā sekām, kas caur pārējiem tiek šķetināts filmas laikā. Protams, atkal tiek sapludināta realitāte ar šķietamību vai varbūtību. Laiks te nav lineārs.  Tiek meklēta iespēja, kā mainīt notikušo, varbūt to visu var pārrakstīt?

Le scaphandre et le papillon/ The Diving Bell and the Butterfly (Julian schnabel, 2007)

 

Īsts žurnāla “Elle” redaktora Jean-Dominique Bauby stāsts – žurnāla redaktos pamostas slimnīcā pēc komā pavadītām nedēļām, lai pieņemtu acīmredzamo par patiesību. Pēc triekas viņš nav spējīgs kustēties vai runāt. Izņemot viņa kreiso aci, ar ko viņš iemācās rīkoties un signalizēt, kad kopā ar viņa terapeiti viņi sadarbojas, lai izstāstītu viņa stāstu.

Skaists un smeldzīgs stāsts.

 

Stranger than fiction (Marc Forster, 2006)

 

Kādā rītā auditors pēkšņi savā galvā atklāj stāstītāja balsi, kas apraksta visu, kas notiek apkārt, viņa domas un sajūtas. Iepriekš viņa dzīve nav izcēlusies ne ar ko īpašu, un viņa personība nekad nav bijusi citiem cilvēkiem interesanta. Balss liekas piederam kādam autoram, kas reiz ir uztsājies TV šovā, tāpēc auditors dara visu, lai atrastu balss īpašnieku, jo balss nepārprotami likusi zināt, ka auditoram drīz jāmirst.

 

Julie&Julia (Nora Ephron, 2009)

 

Šī ir tā filma, kas mani netieši pamudināja uzsākt savu blogu gandrīz piecus gadus atpakaļ. Lai arī neesmu kulinārijas blogu vai ēst gatavošanas fane, tomēr man patīka formāts, kā tiek apspēlēti divi stāsti paralēli. Julia Child ir pazīstama kulinārijas grāmatu autore, un viņas karjera filma tiek apskatīta no pašiem pirmsākumiem, kamēr otrā plānā divas vai trīs reizes jaunāka sieviete uzsāk blogu ar domu izmēģināt visas populārās kulinārijas lēdijas pirmās grāmatas receptes un tās aprakstīt savā blogā. Viņa ieiet azartā līdz tādam līmenim, ka viņas sekotāji un blogs kļūst daudz svarīgāks par privāto dzīvi.

 

Ruby Sparks (Jonathan Dayton, Valerie Faris, 2012)

 

Manuprāt, viena no lieliskākajām filmām pasaulē. Filma, pie kuras man vienmēr gribas atgriezties aktieru, krāsu un filmas atmosfēras dēļ. Jauns rakstnieks censonis cīnās ar populāro rakstnieka “bloku”, līdz pie viņa atnāk mūza un mīlestība vienā personā. Viņš rada meiteni, kas dzīvo savu dzīvi līdzās viņam. Viss ir perfekti. Ja kaut kas noiet greizi, viņam atliek tikai paklabināt savu rakstāmmašīnu un Rubija sāk visu darīt pēc viņa prāta. Filmai piekabināta romantiskās komēdijas birka, bet, manuprāt, stāstam ir daudz vairāk slāņu un dziļuma, kā pieņemts romkomā.

 

Before Sunrise (Richard Linklater, 1995), Before Sunset (Richard Linklater, 2004) un  Before Midnight (Richard Linklater, 2013)

 

Vesela filmu triloģija, trīs filmas tapušas 20 gadu laikā par pāri, kas satiekas vilcienā Eiropas apceļošanas laikā. Vilcienā pavadījuši kopā mazliet laika, viņi abi izlemj izkāpt Vīnē, kur viņi pastaigājas un runā, runā, runā. Nekādu lielo notikumu nav, izņemot to, ka ir satikušies divi cilvēki, kuriem uzreiz ir skaidrs, ka starp viņiem ir īpaša saite un pievilkšanās spēks. Viņiem ir viena nakts, jo abiem no rīta jādodas uz dažādām pusēm. Abi sarunā noteiktā laikā un vietā satikties atkal, neapmainoties ar kontaktinformāciju. Bet satikties neizdodas. Man ļoti simpatizē Julie Delpy, un tikpat ļoti nesimpatizē Ethan Hawke, tāpēc ir interesanti skatīties šo stāstu manu ķīmisko reakciju dēļ. Tā kā vīrietis ir rakstnieks, viņš apraksta viņu vienu nakti Vīnē un izdod grāmatu, uz kuras prezentāciju ierodas francūziete, un stāsts risinās tālāk..

 

The hours (Stephen Daldry, 2002)

 

Viena no manām mīļākajām grāmatām un filmām. Klarisu es nebūtu iedomājusies citādu kā aktrisi Merilu Strīpu. Grāmatā pati Merila Strīpa ir pieminēta vairākas reizes, un pirms filmēšanās, Merila Strīpa vēlreiz nepārlasīja Vulfas “Deloveja kundzi”,  tā kā uzskatīja, ka Klarisa nebūtu īsti sapratusi Vulfas darbu.

Tātad viena diena sievietes mūžā. Trīs sievietes, kas ir saistītas ar Deloveja kundzi- pirmā, rakstniece Virdžīnija Vulfa, rada šo sievieti, zinot, ka tai ir jāmirst, otrā, precējusies mājsaimniece Laura Brauna, saskata kaut ko līdzīgu sev Vulfas portretētajā Deloveja kundzē un tās ikdienā, un trešā sieviete, Klarisa Vona, tāpat kā Deloveja kundze dodas nopirkt ziedus viesībām, un viņas saistība ar Deloveja kundzi ir, manuprāt, visciešākā. Katra no sievietēm pārstāv savu laikaposmu. Virdžīnija Vulfa rada Deloveja kundzi, bet tālāk Deloveja kundze dzīvo tālāk kā metafora.  Visiem trim stāstiem vienojošā nots ir pašnāvība un daļēji vai pilnībā nerealizēti talanti, un nespēja sākt “pirmo teikumu”.

 

Young adult (Jason Reitman, 2011)

 

Viena no labākajām Šarlīzes Terones filmām, kur viņa parāda, uz ko spējīga. Ir cilvēki, kuriem patīk apmeklēt absolventu salidojumus, jo viņiem skolā ir labi gājis, un ir tādi, kas no tiem izvairās, jo varbūt ar skolā satiktajiem cilvēkiem nav īsti pa ceļam. Filmas varone ir tikko šķīrusies, nelaimīga sieviete, kas raksta romānus pusaudžiem.

Savos romānos viņa rada veiksmīgus vidusskolniekus, kas ir skaisti un populāri, gluži kā viņa bija daudzus gadus atpakaļ. Viņa nolemj satikt savu vidusskolas sirdsāķīti, kurš izrādās precējies un audzina bērnu, tāpēc viņai neatliek nekas cits kā atmest savu grāmatu radīto butaforisko tēlu un paskatīties uz sevi no malas. Diezgan ciniska filma.

Advertisements

8 thoughts on “Filmas par rakstniekiem

  1. Vai, tādu filmu tak ir vesels lērums. Tagad pie mums skolās aizliegtā, netikumīgā Total Eclipse ar Leonardo di Kapri, Out of Africa ar Merilu Strīpu par Bliksenu, Iris ar Džūdiju Denču par Mērdoku, Barfly ar mikiju Rurku par Bukovski, Before Night Falls ar Bardemu, Capote ar Filipu Sīmoru Hofmanu, Henry&June par Henriju Milleru un Anaisu Nīnu, An Angel at My Table par vienu jaunzēlandiešu rakstnieci. Tad vēl pēc Ērvinga romāniem uzņemtās The Door in the Floor, The World According to Garp, interesantas ir arī Cabaret, Sleuth, Basic Instinct, 2046, The Help, Adaptation, Naked Lunch, American Splendor, The Lives of Others, Certified Copy, The Ghost Writer, The Great Beauty, The End of Affair. Vārdu sakot, tādu filmu ir daudz, kas priecē, jo vēl ir, ko skatīties. 🙂

    No Tevis minētajām man ļoti patika Linkleitera triloģija un Young Adult (tagad ir skaidrs, kā top tās muļķīgās YA grāmatas 🙂 ).

    Like

  2. Vajag piemest kādu trillerīti – Lake House ar Džoniju Depu. Ja par Ozonu, tad vienu brīdi ar viņu dikti slimoju, skatījos viņa filmas cik vien varēju, jo katra no tām bija lieliska un mazliet šokējoša.

    Like

  3. ”Ruby Sparks” ir brīnišķīga filma, man arī šķiet, ka tikai plikas romantiskās komēdijas birka ir nepelnīta. Apakšā bija arī dziļie ūdeņi.
    Ir vēl arī tāda 2012. gada filma ”The Words” ar Bredliju Kūperu. Nekas ļoti izcils, bet rakstīšanas tematam atbilst visai labi – stāsts par kādu autoru, kas piesavinās cita darbu.
    Un vēl 2013. gada filma ”Adult World” par jaunas studentes centieniem kļūt par rakstnieci – drusciņ melna, drusciņ smieklīga. Paironizē par literāro jaunības maksimālismu/grafomāniju.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s