The bastard of Istanbul

Kas jauns pasaulē? Turcija esot notriekusi Krievijas lidmašīnu netālu no Sīrijas robežas, par ko visi turki ir satraukušies un spekulē, kā būs ar gāzes cenām šoziem.

Un es pa to laiku izlasīju divas turku autoru grāmatas. Abas bija tik dažādas, bet šodien pastāstīšu par grāmatu, ko rekomendēju izlasīt arī jums- Elifas Šafakas romāns “The bastard of Istanbul” (Stambulas izdzimtenis?) Latviski tulkota laikam gan ir tikai viena šīs autores grāmata “Četrdesmit vārtu uz mīlestību”.

Autore ir dzimusi Strasbūrā filozofa un diplomātes ģimenē un dzīvojusi dažādās pasaules malās, kas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc viņas romāni ir tik dažādu kultūru piesātināti un daudzslāņaini.

Šī konkrētā grāmata “The bastard of Istanbul” tika atstāta vai aizmirsta lidmašīnas salonā kādā no Turkish airlines lidojumiem uz Stambulu. Vienā no iepriekšējiem ierakstiem minēju, ka man ir draudzene, kuras draugs var savākt visas lidmašīnās atstātās grāmatas, un es varu tās aizņemties palasīt. Grāmata acīmredzot ir piederējusi kādai Skajai (Skye), kura bija tik cītīga, lai atstātu savu vārdu grāmatā, bet droši vien grāmata viņai nav patikusi. Grāmata ievieš godbījību uzreiz no pirmā acu uzmetiena- bieza un smaga, un atverot pirmās lappuses, ir skaidrs, ka te ir runa par Markesa “Simts vientulības gadu” cienīgu ģimenes sāgu un vēsturi.

Elifa ir izcila stāstītāja- katra nodaļa vēsta par divām it kā pretējām  ģimenēm dažādās pasaules malās, un autore tik prasmīgi vij sižetu, ka katrs vārds liekas iederīgs un atbilstošs, katra vēsturiskas dabas piezīme vai filozfiska atkāpe ir savā vietā un nelec acīs. Divas ģimenes, Turcija un ASV, pagātnes grēki un armēņu genocīds. Turcija joprojām neatzīst pret armēņiem veikto genocīdu 1915.gadā (nogalināti aptuveni 1 miljons armēņu), pat es esmu sastapusi ļoti nacionālistiski noskaņotus turkus, kas ar liesmām acīs apgalvo, ka nekā tāda nav bijis un armēņi pirmie uzsāka vardarbību pret nevainīgām ģimenēm. Par spīti tam, ka grāmata uzreiz kļuva par bestselleru, Turcijas tiesas orgāni domāja citādi, romāns kļuva par politisku argumentu, un autore gandrīz tika apsūdzēta “turku identitātes apvainošanā”.

Par ko ir romāns? Amerikā sastopam lielu armēņu ģimeni, kas ir norobežojusies, dziedē savas pagātnes brūces un ienīst turkus. Viens no dēliem ir apprecējis amerikāņu sievieti, ar kuru viņiem piedzimst bērns, bet diemžēl kopdzīve neizdodas, jo amerikānietei viss armēņu sēru pasākums un kultūras atšķirības liekas par daudz. Tā nu viņa uzskata, ka vislabākā atriebība ir apprecēt turku, kas sašķeļ šķirto ģimeni vēl vairāk. Vislielākā cietēja ir armēņa un amerikānietes meita Eimija, kurai jāizdzīvo starp divām karojošām frontēm. Šī meitene ņem likteņa pavadu savās rokās un dodas izpētīt, kas ir turki, slepus, abām karojošajām frontēm nezinot, apciemo sava patēva radus Stambulā. Tur viņu sagaida kādas turku ģimenes sievietes (jo šajā ģimenē vīriešiem ir tendence mirt agri), katra ar savām dīvainībām, tajā skaitā māti, kura ir dzemdējusi ārlaulības meitu Asju, kura viņu sauc nevis par māti, bet tanti.

Grāmatas atmosfēra ir misticisma un senu pagātnes notikumu caurvīta, autores radītie tēli- viegli iedomājami reālajā dzīvē, grēcīgi un sarežģīti. Un, protams, konflikts starp Turciju un Armēniju ir izvērsts ne pa jokam, tā ka sižetam ir kur plesties un attīstīties.

Katra nodaļa nosaukta kāda augļa, garšvielas, ēdiena vārdā, kas simbolizē kādu notikumu šo ģimeņu dzīvē. Granātābola nodaļai es ilgi negribēju ķerties klāt, lai arī šis ir stāsta kulminācijas punkts, jo zināju, cik smagi būs lasīt to, kam autore lasītājus gatavo jau no paša sākuma. Tomēr visu cieņu, kā viņa apraksta vienu no drūmākajiem notikumiem pasaules vēsturē- es kā apburta lasīju vārdus un teikumus, kas izgaismoja kādas ģimenes traģēdiju ar tik kvēlu liesmu.

Lasot šo romānu, uzzināsiet, cik daudzpusīga ir Stambula, cik cieši ir savijusies politika kopā ar reliģiju, cik garšīgi ir turku ēdieni un cik viesmīlīgi turki prot uzņemt ciemiņus. Tāpat to, ka ne visi turki ir reliģiski, un to, ka, iespējams, katrā ģimenē ir kāds, kas māk sarunāties ar džiniem jeb ļaunajiem gariem.