Literatūra

Sievišķīgs gada noslēgums


Biju domājusi, ka šajā gadā vairs neko nerakstīšu, beeeet…

Tradicionālās Ziemassvētku eglītes, radinieku apciemojumi un visas citas lietas, ko Ziemassvētku atbalstītāji dara, šogad man nesanāca, bet arī depresijas nebija.  Man bija uz balkona ieslēgta plastmasas eglīte (apnika cīnīties ar kaķeni, kas to viesistabā gāza lejā) un Ziemassvētku tusiņš ar pavisam vai gandrīz nepazīstamiem cilvēkiem (vienīgais interesantais notikums tajā bija nejauša sadursme pie zviedru galda ar korejieti, kas rezultējās sushi izlidošanā no mana šķīvja).

Un es piefiksēju, ka pēdējā laikā lasu daudz sieviešu uzrakstīto grāmatu. Pilnīgi neapzināti un iespaidojusies no Pinterest “The books you will not be able to put down” sarakstiem, esmu sagrābusies desmitiem grāmatu, kuras visas gribu izlasīt tagad un uzreiz, un, ja neiepatīkas pirmās trīs nodaļas, es bez sirdsapziņas pārmetumiem no tām atvados. Dzīve ir par īsu, lai mēģinātu ielasīties, un es vairs neesmu filoloģijas studente (filoloģijas studijās izturēju knapi mēnesi).

 

Consequences sērijā ir piecas grāmatas, bet es nespēju izlasīt pat vienu. Stāsts par psihopātu, kurš nolaupa daiļu bruneti Klēru, kad viņa bārā uz salvetes paraksta līgumu par piederēšanu viņam. Protams, viņa to salveti nav noņēmusi nopietni, tomēr Misters Grejs , oi nē piedodiet, Tonijs to ir ņēmis ļoti nopietni- brunete tiek ieslodzīta mājā bezmaz vai meža vidū. Ja viņa nepakļaujas viņa vēlmēm, viņš viņu sit un izvaro. Par sievietes labklājību rūpējas dažādi kalpotāji, piemēram, Ketrīna, kas palīdz gūsteknei saposties vakariņām ar tādu pašu rūpību un precizitāti, it ka viņas izspēlētu vienu no Džeinas Eiras epizodēm. Tātad šis Tonijs ir apsolījis dzēst visus Klēras parādus (210 000 $), un Klērai ir jāatpelna šī nauda.

Lasīju un domāju- uz kuru pusi virzīsies stāsts? Misters Grejs vai Kolekcionārs, vai kas cits? Seksa ainu apraksta gandrīz nebija, taču galvenā varone pēc īsa nīšanas perioda iemīlas Tonijā un pavisam nedomā par bēgšanu, kad viņš viņu uzaicina kopā apmeklēt koncertu, pēc tam atstāj viņai savu kredītkarti un ļauj vienai iepirkties. Vai tas ir tā saucamais Stokholmas sindroms? Jau no paša sākuma Klēra nedomā par to, ka varētu novākt, piemeram, savu apteksni Ketrīnu uz izkļūt no istabas, vai arī pašnāvības ideja nemaz netiek izskatīta. Es domāju, ka es viņas gadījumā domātu par pašnāvību, jo Tonijs galīgi nav ieinteresēts teikt, kad parāda apmaksa tiks pabeigta, un Klēra arī neuzstāj. Nolaupīšanas stāsts pilnībā liekas maznozīmīgs, kad mēs lasām, kā Klēra kā dumja pusaudze sprinģo pa veikaliem un jūsmo par brendiem.

Es nesapratu šo grāmatu. Un nesapratu, kā Goodreads tai ir 4.02 vērtējums.

 

Iespējams, Young Adult žanrs ir mana karma. Ir bijs tā, ka bibliotēkā nejauši atrodu grāmatu, un tad tā izrādās domāta pusaudžiem. Ko tas liecina par mani? Ka es neesmu izdzīvojusi savus pusaudža gadus vai arī man patīk viegli uztverama vai dramatisma pilna vide? Es domāju, ka vainojams ir Pinterest, kurš nepārtraukti piedāvā man YA grāmatas.

Es neatceros, kā es atradu “Wintergirls“. Katrā ziņā sāku to lasīt, nezinot, ka tas ir par  divām labākajām draudzenēm, kuras vieno arī ēšanas traucējumi. Pieņemu, ka mani piesaistīja grāmatas vāks un nosaukums.

Nebiju gaidījusi kaut ko tik aizraujošu- izlasīju pusotrā dienā. Stāsts par draudzību, kas ir tipiska pusaudžu laikam- spēcīgu sajūtu un notikumu, tajā skaitā konkurences un neprātīgu solījumu pārpilna. Tomēr draudzība beidzas neilgi pirms viena no meitenēm tiek atrasta mirusi motelī, pūloties sazvanīt bijušo draudzeni 33 reizes. Tas, ka grāmatā nebija mīlas līnijas, padarīja šo grāmatu trīs reizes īpašāku, jo mīlestības puņķi būtu sabojājuši nāves apdvesto stāstu.

Lia ir anoreksijas nomocīta meitene, kas pūlas atrast pamatojumu, kāpēc neēšana viņai svarīgāka par ēšanu. Viņai jau ir 18, bet ar maza bērna ietiepību viņa dara visu, lai apkārtējie viņu neredzētu, aizmirstu, neievērotu, līdz viņa spētu izdzist no pasaules kā viņas draudzene.

Autore par spīti dažiem kaitinošiem atkārtojumiem un svītrojumiem ir uzbūrusi fantastisku metaforām un salīdzinājumiem pārpilnu telpu, kurā atrodas ziemas meitenes, iesprostotas starp dzīvi un nāvi. Spēcīga pēcsajūta- man negribējās lasīt neko pēc šīs grāmatas izlasīšanas, bet tas, protams, nenotika.

 

Ceru, ka 2016.gadā lasīšu vairāk vīriešu sarakstīto literatūru un mazāk young adult žanru.

Advertisements

4 thoughts on “Sievišķīgs gada noslēgums

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s