Literatūra

Sex sells


Stambula,
svētdiena, 16:00
Neliels slapjš sniegs

Neliels slapjš sniegs

1
°C | °F
Nokrišņi: 0%
Mitrums: 70%
Vējš: 27 km/h

Newsletter. Tā es jūtos, apkopojot savas izsvaidītās domas- it kā es rakstītu “biļetenu”par savu dzīvi saistībā ar grāmatām.

Jāsāk ar traģiskām ziņām. Mans grāmatklubs ir atcelts, tā vismaz šis tukšums un klusums izskatās no malas. No sākuma es nodomāju, ka varbūt esmu tikusi melnajā sarakstā, kad iepriekšējā grāmatkluba tikšanās reizē par daudz izrunājos par to, ka man ne pārāk patīk “Laika ceļotāja sieva”. Izrādās, ka es biju vienīgā, kas kluba organizētājai jautāja, kāpēc ir iestājies klusums un nekas nenotiek, visas pārējās biedrenes bija vienkārši pazudušas. Viss stāsts noslēdzās ar draudīgu e-pastu :”If I don’t get 6 or more committed attendees then I think I will disband the book club”.  Ieilgušais klusums liecina, ka augšāmcelšanās nenotiks. Es tagad varētu dziedāt kaukt līdzi R.E.M “Everybody hurts”. Nav jau tas vienīgais lasīšanas fanātiķu klubs Stambulā, bet man negribas iziet cauri iepazīšanās mocībām un braukšanai 20 km tālāk, lai otrā pilsētas pusē parunātu par grāmatām un iedzertu vīnu. Un kurš man tagad stāstīs par savu seksuālo dzīvi? Neticu, ka tik atvērtas lasītājas man paveiksies atrast vēl kādreiz.

 

Otrais punkts ir tāds, ka esmu ķērusies klāt pirmajai Ziemassvētku dāvanai- Stefānijas Bondas erotiskajam romānam “Seduction by the book“.

Vispār erotiski romāni man ir diezgan neatklāta teritorija, pusaudžu gados es lasīju dažas grāmatas ar šādu ievirzi, ieskaitot “Lēdijas Čatarlejas mīļāko” un Džoannas Kolinsas darbus, taču es nedomāju, ka tas bija īstais laiks man to darīt. Mēģināju lasīt arī “Greja nokrāsas”, bet nepabeidzu. Šo grāmatu es pabeidzu, bet es neteiktu, ka esmu pilnīgā sajūsmā. Jā, seksa vērtība pasaulē un literatūrā ir liela, sex sells, to nevar noliegt, bet nez kāpēc ir grūti mani tajā ieinteresēt.

Grāmatas ideja ir vienkārši lieliska- grāmatu kluba sievietes vienā no tikšanās reizēm saņem uzdevumu no organizatores, kas iesaka sievietēm neatteikties no saviem dabiskajiem instinktiem, erotiskajiem sapņiem un uzdrošināties īstenot savas iegribas reālajā dzīvē, lai nepaliktu vienas un atrastu savu “īsto”. Tāpēc ir jādara tā, kā citu erotisko grāmatu varones bija darījušas grāmatās, ko viņas bija pirms tam, vīnu dzerot, apspriedušas- piemēram, “Venus in Furs”, “Fanny Hill” u.c.

Un tad  šajā grāmatā parādījās tas, kas mani visvairāk atgrūž no seriālu uzkonstruētās pasaules*. Dāmu centieni savaldzināšanas mākslā notikumu virzība liekas neloģiska un saplānota. Tā noteikti bija bagāto un veiksmīgo pasaule, kur viss notiek pārāk viegli. Ja arī dāmu savaldzināšanas plānos bija kādi traucēkļi, tad tie bija tik minimāli, ka kļuva nepamanāmi. Vīriešu skatu punkts grāmatā, manuprāt, vispār bija nevajadzīgs, jo es nespēju noticēt viņu teiktajam ne mirkli. Jā, bija interesanti lasīt, cik dažādi var aprakstīt vīrieša erkecijas stāvokli, bet kaitināja “seriāla” momenti- grūtības vai kļūdas tiek atrisinātas/piedotas īstajā mirklī, tieši piecas minūtes pirms viss būtu varējis mainīties uz visiem laikiem, un,  ja dāmas parāda dažus plikumus un veicina erotisko fantāziju veidošanos vīrieša prātā, tad attiecības no “fuck buddies” statusa var pāraugt lielā mīlestībā. Vide likās neticama. Taču, ja kāds/kāda uzrakstītu par latviešu meitenes seksuālo revolūciju un Koļas savaldzināšanu, piemēram, Zolitūdē, tad gan mana interese būtu lielāka.

*seriālu uzkonstruētā pasaule

Seriālu pasaule un domāšana vispār ir tik interesanta padarīšana, ko vajadzētu pētīt daudz vairāk, īpaši to, kā seriāli  ietekmē stereotipu veidošanos par, piemēram, ASV dzīvi. Nu, piemērām:

  • Vai esiet pamanījuši, ka amerikāņu seriālos rāda un propagandē, ka nav obligāti jānovelk apavi, apciemojot kādu viņa mājās. Ja jāsēž uz balta dīvāna, tad var apautās kājas novietot arī tur. Acīmredzot mājas un dīvāni attīrās kaut kā savādāk kā mūsu kontinentā.
  • Un sievietēm mājās ļoti ieteicams nēsāt kurpes ar pēc iespējas augstāku papēdi no rīta līdz vakaram. Laikam amerikāņu sievietēm kāju muskuļi ir īpaši uztrenēti, un seksīgais imidžs vīrieša acīs ir daudz svarīgāks par parketa skrāpēšanu. Sievietēm ir pilnīgi nepieļaujami pamosties bez vakara meikapa un frizūras agri no rīta.
  • Tikpat neobligāti ir kulturāli atvadīties, pabeidzot sarunu pa telefonu. Pietiek ar klusu pārdomu brīdi un tuvplānu, kas signalizē, ka nevienam nav vairs nav ko svarīgu teikt. Time is money- tā man mācīja pirmajās angļu valodas stundās, un šis laikam ir viens no tiem kapitālistu trikiem, kā ietaupīt pāris baksus ar norautām telefonsarunām.
  • Ja ir vajadzība izrisināt sasāpējušu problēmu vai izrādīt neapmierinātību kādās saviesīgās vakariņās vai citā izpušķotā situācijā, ir ieteicams pateikt “Can I talk to you”, un vainīgo cilvēku aizvilkt vienu metru tālāk, lai tur uz viņa citu cilvēku priekšā izbļautos.

(Šie novērojumi tika aizsūtīti arī “Spīganas Lasītavas” konkursam.)

 

Advertisements

9 thoughts on “Sex sells

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s