ceļojumi

Taizeme #1


thailand 022

Lasot Andas Kārkliņas Taizemes ceļojuma aprakstus, man vēderā sāka dejot taureņi, atceroties savu Taizemes ceļojumu. Savas divas nedēļas Taizemē uzskatu par pirmo reizi Āzijā, ko gribēju piedzīvot jau sen, un man sanāca saplānot šo ceļojumu uz 2014.gada augustu pietiekami spontāni, lai tas būtu mana tipa ceļojums. Te nu būs manas atmiņas, pa punktiem.

  •  Pirmo reizi lidoju 12 stundas, tas nebija tik mokoši, kā iedomājos, bet tomēr būtu labāk, ja varētu kaut vai uz stundu iesnausties (vai arī vīnu pasniegtu nepārtraukti, kas paātrinātu iemigšanu)
  •  Latviešiem vajag vīzu, Taizemē var uzturēties tikai 15 dienas vienā piegājienā (vismaz 2014.gadā tā bija). Es biju vienīgā sieviete rindā uz vīzu, par ko man vajadzēja samaksāt ap 20 GBP. Patiesībā no manis izspieda vēl apmēram 5 GBP, bet to es sapratu tikai pēc tam. Ļoti noderēja pokerfeiss, kad vīrieši man apkārt mani 30 minūtes pētīja. Jau lidostā sagaida karaliskā pāra portreti visdažādākajos izmēros, un, braucot uz viesnīcu, visur zib kaut kas spīdīgs vai zeltains. Katrā ziņā krāsu apkārt netrūkst.
  • Taizemes klimats + sprogainie mati = es izskatījos peec Maikla Džeksona (early years)

thailand 025

  •  Pirmo reizi kādu pilsētu nosaucu par smirdīgu. Ja Rīgā ir tāds neitrāls un atsvaidzinošs aromāts, un elpot ir viegli, un Stambula smaržo mazliet pēc austrumnieciskām garšvielām un izplūdes gāzēm, tad… Jā, Bangkoka smird. Nu reālā Bangkoka, nevis uzpucētie bagātnieku rajoni. Uz ielas čum un mudž cilvēki (un prusaki), visur ir street food, turpat uz šosejas stāv katli ar zupu, cepas gaļa, turpat taisa smoothies, un nūdeles. Viss ir diezgan lēti un haotiski. Turpat skraida izliesējuši suņi un kaķi, visur karājas elektrības vadi, visu gatavo ar plikām rokām. Bet tā smirdoņa tajā sutoņā lika visu laiku aizdomāties, kur un kas ir nolicis karoti.
  • Viesnīcā uz jumta bija baseins, kurā peldoties var redzēt zeltaino tempļu virsotnes. Man patīk karstums, 30 grādi (LV vai TR) ir ļoti patīkama temperatūra man, 40 grādi jau mazliet traucējoši, bet 30 grādi un attiecīgais mitruma līmenis Bangkokā mani izžmiedza pilnīgi sausu, pirmo reizi man svīda mugura! Pārvietoties pa pilsētu tādā stāvoklī ir neiespējami, tāpēc ir lielisks risinājums šādām situācijām – takši ar a/c, vai arī tā saucamie tuk-tuk taksometri, kas maksā krietni mazāk un pārvietojas ātrāk. Pirmo reizi redzot, kā desmit šādas kukaiņmašīnas spieto starp īstām mašīnām, man īsti negribējās tusēt transportā, no kura var baigi viegli izkrist, bet tas ir viens no jautrākajiem pārvietošanas līdzekļiem. Bildē mazliet zemāk var redzēt viesnīcas luksa klases tuk-tuk.

thailand 094

  • Pirmo reizi man likās, ka 5 dienas kādā metropolē ir par daudz, bet lieliskā kārtā sešu stundu laikā ar vienu lidmašīnu, mikroautobusu, motorlaivu un tad pavisam mazu laivu mēs atradāmies kaut kur 1000 km tālāk no Bangkokas aromāta uz mazas salas Koh Lipe. Nu pirmā sajūta bija tāda- The Beach ar Leo Di Kaprio nav izdomāta. Pēc tam jau pie visa skaistuma ātri pierod.
  • Pirmo reizi redzēju paisumu un bēgumu, un atšķirība bija tik liela, ka pēkšņi var ar kājām aizstaigāt līdz citai tuvākajai salai un izpētīt koraļļus tuvplānā.
  • Salas programmā bija baltas smiltis un 50 zilā nokrāsas, dzīvošana bungalo, kur stipra lietus gadījumā caur salmu jumtu līst lietus… Un, protams, tas, par ko es sapņoju jau sen- nirt īstā jūrā ar īstiem koraļļiem. Tas bija burvīgi un pamācoši, jo 4 dienas gatavojos Open water diver sertifikāta iegūšanai un dzinos pakaļ visām iespējām zivīm. Niršanu mācīties bija tik jautri, izņemot fizikas daļu, kur bija jārēķina gaisa blīvums un tilpums zem ūdens. Man bija uz koraļļiem sagriezti ceļgali, kāju pirkstos pāris adatas no jūras ežiem, un saulē apdedzināta aristokrātiski bālā āda.. Bet par spīti smagajam tērpam es sen nebiju jutusies tik brīva, it īpaši 10 metrus zem ūdens.  Iemācījos pati saštellēt savu gaisa balonu, izņemt gaisa regulatoru zem ūdens uz 90 sekundēm, noņemt masku zem ūdens un nolaisties jūras dibenā Budas pozīcijā. Bet tā arī neiemācījos nedzīties pakaļ tirkīzzilajām zivīm, kas no manis bēga pa gabalu. Un tad vienā reizē, paceļoties no 12 metru dziļuma, man kaut kas ausī nosprakšķēja, kaut kas plīsa, un tā es dabūju savu pirmo auss infekciju.

thailand 342

  •  No tā visa likumsakarīga liekas mana pirmā pieredze vietējā veselības centrā, kad manā auss kanālā iesprostotais gaiss izraisīja arvien lielāku infekciju un neļāva man ne ēst, ne gulēt, tā nu es devos pēc profesionāla padoma. Nu slimnīca tā noteikti nebija, vismaz ne tādā eiropeiskā izpratnē, tāda atvērtā tipa māja, kur visi nāk un iet, un skatās, kā kādam kaut ko griež, kaut ko pārsien, nekāda privātuma. Laimīgā kārtā man tikai pastaipīja ausi, un izrakstīja antibiotikas, kas uzreiz automātiski izslēdza kokteiļu laimīgo stundu un niršanu no manu turpmāko dienu repertuāra. Visas nākamās dienas es dzēru smūtijus, jo neko nevarēju arī sakošļāt. Aizliedza peldēties, bet kā var nepeldēties, ja dzīvo vienu metru no jūras? un tā nu es snorkelēju ar masku un vienu ausi ūdens virspusē, lai ūdens neiekļūst inficētajā ausī.
  • Pirmo reizi katru dienu katru ēdienreizi ēdu kaut ko asu, kaut ko no jūras dzelmēm, kaut ko nesaprotamu- piemēram, vārītas nūdeles ar sālītiem ananāsiem, kokosriekstu krēmā iemērktām garnelēm, cukuru un super asiem pipariem… brrrr- sālīti ananāsi? un tad pēdējā dienā es uz garnelēm vairs paskatīties nevarēju, un aizgāju uz McDonalds un pasūtīju ābolu pīrāgu, kas izrādījās tunča pīrāgs, kas tikai izskatījās aizdomīgi līdzīgs ābolu pīrāgam. Pat McDonalds ēdienkarte bija tik pārveidota un pielāgota Āzijas gaumei, ka es atzīšos, ka uz 5 minūtēm nodomāju, nez ko es atdotu par vienu stundu Lidiņā…

thailand 355

  • Pirmo reizi mani sajauca ar kādu citu eiropieti. Jā, mēs izskatāmies pārāk vienādi viņiem- pārāk gari, resni un balti 😀
  • Uz salas pludmalas kafejnīcas bibliotēkā es arī atradu “Kontinenta” izdoto grāmatu latviešu valodā “Sirdspuksti tālumā”, ko kāds bija atstājis/iemainījis pret citu grāmatu. Latvieši IR visur. Grāmatu nelasīju.

thailand 184

  • Kad pirmo reizi, izejot no restorāna, pieci viesmīļi salika rokas kopā un klanījās manā priekšā, es domāju, ka tas ir joks. Arī pie tā ātri pierod.
  • Un noslēdzot… komunikācija ar vietējiem bija jokaina, Ice tea viņi izrunā kā Eye tee, Rice ir Rye! Laikam skaņa S vārda vidū netiek izrunāts.  Es vienmēr pārprasīju vismaz trīs reizes, un tas nekādi neatrisināja nesaprašanās problēmu, jo viņi tāpat gandrīz nekad nesaprata mani.

Un man tā gribas atpakaļ. Galvenokārt niršanas dēļ- tik daudz kas vēl jāredz zem ūdens.

thailand 379

 

Advertisements

6 thoughts on “Taizeme #1

      1. Jā, pašā Bangkokā gan sanāk vienmēr kādas 2-3 dienas pavadīt. Bet tieši tā kā Tu saki – metropoles enerģiju vajag, bet noteikti jādodas arī pie dabas, savādāk pilsēta var pamatīgi nogurdināt 😉

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s