Literatūra

Running with Scissors


2015.gada nogalē sūdzējos, ka visu laiku kaut kā, nezin kā sanāk izvēlēties Young Adult žanra pērles, un teicu, ka vairs nelasīšu YA un biogrāfijas. Kā tad!

Apmēram grāmatas trešajā nodaļā uzzināju, ka tā ir autobiogrāfija, kurai ir vēl četri turpinājumi. Pirms tam lasīju un nevarēju saprast, ko es lasu. Tas ir smieklīgi vai traģiski? Vai varbūt abi divi kopā?

Augustīnam ir 12 gadi, histēriska un nojūgusies māte, tēvs alkoholiķis, attālinājies brālis. strīdi un konflikti ir viņa ģimenes ikdiena. Māte ir dzejniece, bet nu tāda interesanta kundzīte- dīvaina tas būtu maigākais epitets, bet kā lai nosauc nepārtraukti smēķējošu dzejnieci, kas salaiž ar mācītāja sievu, un katru dienu iet pie psihiatra, kurš atgādina Santa Klausu un zīlē savos izkārnījumos?

Tātad Augustīnam galīgi neiet šajā dzīvē, skolā iet viņam nepatīk, viņš ir gejs, un māte ļauj sava psihiatra ģimenei viņu adoptēt, jo viņa vienkārši nevar un negrib uzņemties atbildību par viņu. Psihiatra ģimene ir interesants cilvēku apkopojums, kur nereti psihiatrs adoptē vai ļauj dzīvot savā mājā pacientiem, vai pilnīgi otrādi- psihiatra 13-gadīgā meita tiek nodota pieauguša vīrieša adopcijā, lai arī zināms, ka starp viņiem ir seksuālas attiecības, kas robežojas ar vardarbību. Šī ir grāmata par pieaugšanu, un par paskatīšanos uz notikumiem no citas puses. Grāmatā ir daudz absurda pilnu situāciju, ļoti nelāgi notikumi, kuri tiek pasniegti tik ironiskā un uzjautrinošā gaismā, ka aizmirstas just līdzi galvenajam varonim.

Man patika. Neiesaku īpaši jūtīgām dvēselēm.

Ir arī filma ar tādu pašu nosaukumu, bet neplānoju skatīties.

Advertisements

7 thoughts on “Running with Scissors

    1. Jā, šī grāmata esot noturējusies NY bestselleru sarakstā 4 gadus no 2001.gada, tik žēl, ka tajā laikā līdz manīm neatnāca…

      Bet rakstnieka biogrāfija izklausās mazliet pēc Keruaka : Burroughs has no formal education beyond elementary school. A very successful advertising copywriter for over seventeen years, he was also an alcoholic who nearly drank himself to death in 1999. But spurned by a compulsion he did not understand, Burroughs began to write a novel. Never outlining or consciously structuring the book, Burroughs wrote, “as fast as I could type, to keep up.” Seven days later, Augusten Burroughs had written his first book. He had also stopped drinking. The book was published one year later. Burroughs remains sober to this day.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s