ceļojumi · Literatūra · Stambulas epizodes

Stambula un islāms/Stambulas grāmatu tirgus/Stambulas epizodes Nr.6


Diezgan ilgu laiku lasīju Marka Gabriela (autora vārds ir mainīts vairāku iemeslu dēļ) grāmatu par islamu un terorismu, jo patiešām vēlējos saprast. Kad beidzu lasīt, notika pēdējais bumbas sprādziens Ankarā (11.03.2016). Turcijā tas nav pirmais šāds uzbrukums, un esmu pieradusi, ka pēc katra bumbas sprādziena man sociālajos tīklos cilvēki jautā, vai ar mani viss ir kārtībā, kā tur ir, vai ir tik traki? Es nezinu, ko atbildēt. No vienas puses man liekas, ka tas ir tik tālu- tā nav mana reliģija, nav mana valsts. Un no otras puses tas viss liekas tik biedējoši un pārāk tuvu. Ak jā, un cilvēki viens otram saka- esi uzmanīgs, neej uz miera/sieviešu tiesību u.c. demonstrācijām, neej nekur, kur ir daudz cilvēku, izvairies no metro.

Autors nāk no Ēģiptes, 12 gadu vecumā viņš ir iemācījies Korānu no galvas. Pēc dažiem gadiem viņš strādā  Al-Azhar universitātē, līdz viņš vienu dienu sāk uzdot neērtus jautājumus par islamu un Korānā rakstīto. Tad seko apcietinājums, un no nāves viņu izglābj radinieks ar vajadzīgajaiem sakariem. Kad viņš pieņem kristietību, viņa tēvs pūlas viņu nogalināt, un Marks aizbēg sākumā uz Dienvidāfriku, tad uz ASV.

Grāmata lasās viegli un ir sarakstīta skolotāja stiliņā, katras nodaļas sākumā paskaidrojot, par ko būs nodaļa un ko mēs pēc tā sapratīsim. Islāms nav mierpilna reliģija, jo 60% no Korāna sastāvot no aicinājumiem uz vardarbību un karu. Ir tikai Allahs un paklausība. Man bija interesanti lasīt, jo pirms tam par šo tēmu es nebiju interesējusies gandrīz nemaz. Vismaz es atradu atbildi uz jautājumu, kāpēc. Uzzināju es daudz, un tad es metos apkārtējo cilvēku dzīvju zondēšanā, lai uzzinātu, vai vietējiem turkiem kā Markam Gabrielam mācīja par svētko karu, kristiešiem kā sliktajiem utt. Nē, viss esot bijis ļoti politkorekti. Izņemot vienu universitātes pasniedzēju, kurš man ieteica dzemdēt pēc iespējas vairāk bērnu, jo drīz būs liels karš, un jo vairāk man būs bērnu, jo lielāka iespēja, ka vismaz viens bērns paliks dzīvs pēc kara. Uzmundrinoši.

Lai izvēdinātu galvu, devos uz vienu no kārtējiem Stambulas grāmatu tirgiem- šoreiz CNRexpo izstāžu kompleksā tikai piecas metro pieturas no manām mājām. Komplekss atrodas pavisam tuvu Ataturka lidostai, tāpēc pāri lidojošas lidmašīnas paspilgtināja sajūtu, ka steidzami jāieinirst pūlī un jāatrod kaut kas sev. Es neciešu iepirkties ar kādu kopā, es parasti zinu, ko es gribu, un lēnais temps man liek justies kā enkuram grāmatu pasaules jūrā. Tāpēc es uzreiz atdalījos no kompānijas, un meklēju lietoto grāmatu stendus, jo tā bija mana vienīgā iespēja atrast kaut ko lasīšanai angliski. Šie lietoto grāmatu, pastkaršu, fotogrāfiju un citu nieku stendi ir tik apburoši- tur var atrast labas grāmatas par 1,5 eiro gabalā vai 3 grāmatas par 3 eiro, kā nu kurš pārdevējs piedāvā. Tad, protams, ir kartona kaudze, pilna ar atrastām/atdotām senām pastkartēm un apsveikuma kartiņām spilgtos nierīšu rakstos, kas man tik ļoti patīk.

Mani ieguvumi:

the_hours_novella

the-dogs-of-rigathe-target-cover-lo-res-277x418

Mankela “The dogs of Riga”biju redzējusi kaut kur jau iepriekš, bet, pāršķirstot un ieraugot sieviešu vārdus Baiba un Ilze, gandrīz paģību no patīkama satraukuma.

dr-212avm

Lielie grāmatu veikali Stambulā parasti izskatās tik sakārtoti un amerikāniski, iespējams, ka tie ir tikai franšīzes uzņēmumi. Visielākais grāmatveikalu tīkls ir D&R. Es nekad nejūtos komfortabli šajos grāmatveikalos, lai gan tie ir plaši, tīri, organizēti, taču atgādina vairāk izstāžu halles ar CD&DVD plauktiem, kafejnīcu un mazu plauktu grāmatām angliski. Grāmatas angļu valodā, protams, nāk no kaut kādu jaunāko “must read” topu sarakstiem- viss jaunākais un populārākais, un es nevaru īsti atrast kaut ko lasīšanai.

Pastāv arī, protams, mazie grāmatu veikali, kuri specializējas kādā no jomām. Visforšākie mazie grāmatu veikali atrodas vienā no tām Stambulas zonām, uz kuru cilvēki iesaka nedoties. Pūļa dēļ.

Stambulas grāmatu tirgus notiek vismaz 2 reizes gadā un ilgst vismaz vienu nedēļu. Katru dienu no 10 rītā līdz 8 vakarā uzstājas vietējie autori, pavisam reti kāds atbrauc no ārzemēm. Ja kāds ir dikti populārs, to var nojaust pēc kilometrīgajām rindām un spiedzošajām meitenēm, kuras izmēģina visu, lai iegūtu perfekto selfiju ar savu mīļāko autoru. Viena lieta gan nemainās- Sent-Ekziperī “Mazajam princim” vienmēr ir stends pilns ar Mazā prinča hlamu mantām. Un krāsas, tik dzīvīgas krāsas es citos grāmatu tirgos neesmu redzējusi.

12819401_1063759620354844_5281007870485356948_o

1556477_1063759610354845_1854475185431584648_o

Advertisements

3 thoughts on “Stambula un islāms/Stambulas grāmatu tirgus/Stambulas epizodes Nr.6

  1. Divas reizes gadā un veselu nedēļu! Izklausās pēc leiputrijas. Vai turki tik ļoti mīl lasīt?
    Nu jā. Dzirdot par sprādzieniem Turcijā, uzreiz iedomājos par Tevi. Kad redzu bloga statistikā, ka bijis apmeklējums no Turcijas, uzreiz paliek mierīgāk 🙂 Diez vai vēl kāds mani lasa no tās valsts.

    Like

    1. Un es neesmu droša, vai ir tikai 2 reizes gadā! Jā, te grāmattirgotājiem ir ko piedāvāt… vairāk kā 70 miljoni dzīvo šeit, bet es domāju, ka te, tāpat kā LV lasīšana neskaitās kaut kas stilīgs. Mani arī lasa dažādas valstis, par kurām es neesmu droša, piemēram, kas mani lasa Austrālijā un ASV?

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s