ceļojumi

Sīrija – 2009



syria 031

2009.gadā es dažas dienas pavadīju Sīrijā- pilsētā Alepo un tās apkārtnē. Tagad, kad par to atceros un stāstu citiem, tas liekas neticami, jo šobrīd Sīrija visiem saistās ar kara šausmām un bēgļiem. Man atkal tas bija laiks, kad es iemīlējos falafelā, un sapratu, ka man patīk neplānoti ceļojumi.

***

Kā viss sākās? Jauniešu projektā Antālijā es nejauši dzirdēju, ka daži cilvēki plāno pēc nedēļas braukt uz Sīriju. Pēc divām stundām mēs trijatā bijām izplānojuši ceļojumu, lai pēc nedēļas es no Stambulas ar lidmašīnu nolaistos Turcijas pilsētā Gaziantep, kas ir netālu no Turcijas- Sīrijas robežas. Iznākot no Gaziantep lidostas, mani apņēma putekļu mākonis, un viss, ko es redzēju apkārt, bija smilšains nekas. Mani uzreiz piemeklēja neizskaidrojama vientulības sajūta, līdz es pamanīju taksī ierodamies manus ceļojuma biedrus- poļu pārīti un itāļu puisi, kuru es iepriekš nebiju satikusi.

Atlikušos 100 km no Gaziantep līdz Aleppo mēs pavadījām taksī, jo tā bija lētāk un ērtāk. Turklāt nemaz nevar salīdzināt to adrenalīna devu, kas mūs pārņēma, kad takša šoferis Muhammeds brauca tikai un vienīgi virs 100 km/h un apkārt nevarēja redzēt neko, izņemot putekļus.

***

Uz Sīrijas-Turcijas robežas mani nošķīra no pārējiem un iesauca kaut kāda priekšnieka kantorī, piedāvāja tēju un uzdeva privātus jautājumus- vai esmu precējusies, vai protu runāt krieviski, un vai tiešām Latvija un Lietuva nav viena un tā pati valsts. Par to, ka tās tomēr ir 2 dažādas valstis, man vajadzēja pārliecināt arābus 3 reizes, viņi domīgi kasīja galvas (un ko tur liegtıes- arī dažas citas vietas down south), pētīja pasaules karti uz sienas, beigās paņēma manu pasi un rādīja uz pirmo lapu, kur ir visi mani personas dati un kur Latvijas vaards uzrakstiits latviski-angliski-franciski, un apstājoties pie Lettonie, teica- nu re, te tak rakstīts, ka tu esi no Lietuvas- Lettonie!!!

Tad man paprasīja, vai es braucu uz Sīriju Turcijas vīzas problēmu dēļ. Nē. Pašūpojis galvu (neprecēta sieviete brauc uz Sīriju?!?), priekšnieks ļāva man nomaksāt aptuveni 15 Eur par Sīrijas vīzu, un ceļojums varēja sākties. Muhammeds bija izpīpējis cigarešu paciņu, gaidīdams mūs uz robežas.

***

Pirmais iespaids – mājas ir putekļu krāsā. Kādreiz noteikti bija baltas, bet tajā laikā varēja ar pirkstu zīmēt savu vārdu uz mājas sienas.

Mēs norunājām, ka hosteļos paliksim visi kopā- četratā. Ja nu kas. Es hostelī pārvilkos mežonīgi nogurusi un ar līdz ceļgaliem apputekļotām biksēm un nenosakāmas krāsas kurpēm, starp zobiem šņirkstinot sāju smilšu garšu. Ceļojuma kompānija bija ne visai saskanīga- poļu pāris bija uz iziršanas robežas, un vienu vakaru poļu valodā notika pamatīga scēna, kur poļu sievišķā puse ieslēdzās vannasistabā, atgrieza dušu uz pilnu klapi un raudāja. Poļu vīrišķā puse klusām poliski lādējās savā gultā. Itālis izlikās, ka neko nedzird un lasīja “Lonely planet” grāmatu.

Nākamajā dienā nestrādāja duša. Iespējams, poliete bija pieraudājusi pilnu dušu, un tāpēc ūdens vairs nespēja iesūkties Sīrijas putekļos. Es mēģināju paskaidrot problēmu hosteļa darbiniekam, kurš visu laiku skatījās man cauri, nekad man sejā. Dušu salaboja, poļu pāris salaba, un neviens vairs neraudāja.

***

Naudas mainīšana likās tāds puslegāls pasākums- viss notiek mazos apzeltītu pulksteņu veikalos zem letes, atverot seifu, kas atrodas aiz gleznas, padodot viens otram naudu (dolāri ir velna izgudrojums, jo USA said Syria is Axis of Evil!!!), līdz mazs arābu puika iešļūcenēs aizdiebj kaut kur ar maniem dolāriem. Dažas baiļpilnas sekundes aizrit domājot, vai tas puika atnesīs Sīrijas mārciņas, bet viss kā vienmēr beidzas laimīgi.

***

Atrast alkoholu Sīrijā bija bezgala grūti- ieejot veikalā, prasīju vīnu, un vīrieši savas turbānu galvas pavērsa uz augšu un teica- māsiņ, Allahs visu redz..

***

Pēc divām dienām neko garlaicīgāku par vēstures faktiem, drupām un mošejām es nevarēju iedomāties, jo visas mošejas, tāpat kā visas baznīcas man sāka izskatīties vienādi.

Nu cik tad var skatīties uz mošejām un prezidenta Bashar Hafez al-Assad plakātiem visur… Uz katras sienas, uz stabiem, kebaba ēstuvēs, autobusos. Kad mēģināju runāt par prezidentu, Sīrijas iedzīvotāji sāka mazliet satraukties un čukstēt, ka neko sliktu jau par prezidentu nevar teikt, jo varbūt kāds noklausās..Izlēmam, ka jāiepazīst īsti cilvēki. Toreiz Couchsurfing bija sākušies ziedu laiki un es iepriekš biju sakontaktējusies ar kādu sīriešu ārstu CS, lai satiktos. Jāatzīst, ka sarakstes sākumā viņš likās visai paranoisks, jo man desmit reizes atgādināja, lai es uz robežas nevienam nestāstu, ka esam pazīstami. Hmm. Man īsti negribējās ar viņu tikties, bet, pakonsultējusies ar ceļabiedriem, nolēmām tomēr ar viņu tikties visdrošākajā Aleppo vietā- Hiltonā un visi kopā. Ja nu kas. Visi putekļaini un pārēdušies falafelu, mēs ieradāmies Hiltonā, kur bija vienīgā vietā, kur varēja atrast vīnu.

Mūsu tikšanās pagāja visai jautri un interesanti, un ārsts mūs nākamjā dienā uzaicināja atnākt ciemos uz slimnīcu, kur viņš strādāja. Nu labi, aizgājām ar. Mūs parādīja visiem ārstiem, kas tajā brīdī atradās slimnīcā.

***

Gadījās iekļūt diskusijās par publisko nāvessodu. Ārsts ar savu draugu citu ārstu pavēstīja, ka mēdz reizi 2-3 gados Aleppo galvenajā laukumā pakārt zagļus un citus cilvēkus. Polietei bija tuvs cilvēktiesību jautājums un viņa uzsāka kaismīgu lekciju par cilvēktiesībām, kamēr abi centīgie arābu dakteri attaisnoja publisko pakāršanu. Viss gāja diezgan augtos toņos. Īsta civilizāciju sadursme.

Mūsu kompānija nākamajā dienā sadalījās- poļi devās prom uz Damascus, bet es un  itālis tpakaļ ar trako taksistu Muhammedu uz Turcijas robežu, jo mums bija savas darīšanas. Sīrijas ārsts diezgan uzstājīgi mani mēģināja pierunāt palikt pie viņa pa nakti, jo parādīšot man Aleppo naktsdzīvi un tā. Kā īstu kritušo eiropieti kaitināja ar izcilu vīnu, kas atrodas tikai viņam vien zināmā vietā.. Atteicos, un labi, ka tā. Dažus gadus pēc tam polietei bija gods ārstu uzņemt savā Vācijas rezidencē Couchsurfing kultūras apmaiņā, un viss beidzās ar to, ka poliete viņu nakts vidū izlika uz ielas.

***

Lietū triecoties uz 140km/h taksī atpakaļ uz Turcijas robežu, izbaudīju adrenalīna devu un domāju par savu testamentu.  Atgriežoties Turcijā, pirms lidojuma joņoju pa bankām un valūtas maiņas filiālēm, lai samainītu 1600 Siirijas mārciņas (aptueni 25 eiro), jo bija vajadzīga nauda autobusa biļetei, bet visur man atteica.

Tagad, ik pa laikam atceroties Sīrijas ceļojumu, domāju, ka droši vien nav vairs ne mūsu hosteļu, ne slimnīcas, ne kafejnīcas ar ūdenspīpi un falafeliem. Un skumji, ka toreiz neaizbraucu līdz Damaskai.

syria 060

 

 

Advertisements

3 thoughts on “Sīrija – 2009

    1. Pirms braukšanas man daudzi teica, lai es nebraucu.. Bet nebija tik bailīgi. Viena gan nebrauktu.

      Turki, protams, teiktu, ka jā, šausmīgi atšķīrās, jo viņiem tik ļoti patīk būt pārākiem par arābiem. Piemēram, daudzas reizes dzirdēju šādus apgalvojumus- arābi ir tik netīrīgi, melīgi un slikti izturas pret suņiem. Par suņiem nezinu, bet jā, vismaz Aleppo dažās vietās bija neizturama smaka un atkritumi uz ielas. Turcijas Austrumi un Sīrija galīgi nav zaļu mežu iekļauta teritorija, tāpēc ir pilnīgi normāli, ka visur ir smiltis un putekļi..

      Par melīgumu… Man liekas, ka turkiem un arābiem tas ir kopīgs. Mērķi attaisno rezultātu. Ja viņi ko stāsta, tad notikums tiek tā izpušķots, ka latvietim liktos, ka tas ir pavisam cits notikums 😀 Bet vai tas ir melīgums vai interepretācijas jautājums, to gan nevaru pateikt.

      Man liekas, ka Damaska gan būtu kaut kas riktīgi skaists.

      Ā, un vēl piemēram, turki daudzos vārdos neizrunā burtu “h”, jo tā runā tikai arābi 😛 Tātad sveiciens merhaba turkiem ir bez h, bet arābiem ar h. Man savukārt tas izraisa galvassāpes, jo man visu laiku jādomā, kur to h teikt un kur nē.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s