Literatūra

Sofi Oksanena “Attīrīšanās”


 

Par Sofi Oksanenas romānu “Attīrīšanās” es joprojām domāju bieži, lai arī esmu izlasījusi to gada sākumā. Kaut kā nelaiž mani vaļā šī grāmata.

Tas nav bijis mans dzīves laiks, ko apraksta autore, un tas nav bijis viņas laiks, jo viņa pati to nav piedzīvojusi, bet gan dzirdējusi no savas igauņu izcelsmes mātes un izpētījusi dažādos materiālos. Romāns ir balstīts uz iepiekš iestudēto lugu, laika gaitā mainījies formāts un stāsta beigas.

Stāsts par Padomju okupāciju, ģimenes iziršanu, fizisko un seksuālo vardarbību divu savstarpēji saistītu sieviešu dzīvē Igaunijā dažādos laika posmos, izejot cauri varu maiņām. Abas sievietes nav pozitīvās varones, tipiskās cietējas, bet gan piespiestas vai labprātīgi izvēlas pakļauties saviem tumšākajiem instinktiem, lai izdzīvotu vai tiktu galā ar iekšējiem konfliktiem. Turklāt vienīgais izteikti uzspodrinātais gaišais tēls Ingela, kura ir visvairāk cietusi no vēstures gaļasmašīnas, tiek pieminēta tik reti, un pilnīgi burtiski viņa tiek attēlota bez savas balss. Arī viņas vīram Hansam, kuram jāslēpjas gan mežā, gan aiz skapja, ir atļauts tikai dienasgrāmatas formāts, un rezultātā viņš izskatās ne pārāk atjautīgs un drosmīgs, lai arī viņš ir vienīgais, kas cenšas pretoties straumei. Uz “labo” tēlu fona “sliktie” tēli aizņem tik daudz vietas, ka brīžiem liekas, ka attīrīšanās ir paredzēta tikai “sliktajiem”, savukārt “labie” paliek lidināmies kaut kur starp debesīm un zemi, nekur īsti nepiederoši.

Romānā ir tiešs un izvērsts vardarbības un baiļu apraksts, ka diezgan grūti ir to visu lasīt. Neviena apokalipses grāmata nestāv tai klāt to zemādas baiļu sajūtai, ko es noķēru, lasot šo grāmatu.

Un vēl romānā ir spēcīga metafora- mušas. Daudz mušu.

Pēc romāna izlasīšanas manī ir saglabājusies šī spēcīgā pēcsajūta, kas kā milzīgs melns mākonis velkas man pakaļ ikreiz, kad cilāju nesen izdotās grāmatas par Padomju laikiem. Pagaidām no visa lasītā šī ir visdrūmākā grāmata, un, kad sāku lasīt Gunas Rozes “101.kilometru”, man kaut kas aizgāja ciet, un es vairs negribēju atgaiņāt Padomju Savienības mušas, kas lien āra no visām jaunajām grāmatām. Mazliet laikam jānogaida, lai atkal ķertos klāt.

Advertisements

2 thoughts on “Sofi Oksanena “Attīrīšanās”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s