Literatūra

Junot Díaz- The Brief Wondrous Life of Oscar Wao


Šī grāmata ir iespaidīga un pamatīga, turklāt maģiskā reālisma pieminēšana un romāna salīdzināšana ar Markesa slaveno romānu/ģimenes sāgu “Simts vientulības gadi” bija pats par sevi pietiekams iemesls, lai mēģinātu ielasīties.

Taču pēc izlasīšanas man sāk likties, ka tas bija mazliet neprātīgs ceļojums, jo :

  1. Man neinteresēja garas atkāpes par DR vēsturi un šausmīgo diktatoru Truhiljo, kurš savus pretiniekus izbaroja haizivīm. Jā, dažreiz es laidu šīs piezīmes garām, jo, ja godīgi, vardarbības ainu dēļ es pat nespēju lasīt visus mūsu pēcokupācijas darbus, kur nu vēl iedziļināties kara vai dažādu režīmu šausmās pasaules otrā malā. Bet time, kam interesē vēsture, tas būs tieši laikā.
  2. Diezgan grūti bija pieņemt to, ka aptuveni sešus mēnešus ilgusī spāņu valodas mācīšanās un dzīvošana Spānijā ir bijusi “kaķim zem astes”, jo, lai arī es mazliet no spāņu valodas stundām atcerējos, bet tekstā iespraustie teikumi, izteicieni un slengs spāņu valodā man lika atrauties no grāmatas lasīšanas, lai internetā meklētu tulkojumu vai slenga skaidrojumu. Autoram bija izcils mērķis- pasniegt biligviālu un kultūras atsaucēm pilnu romānu, kurš liktos dzīvs un autentisks, taču laikam divu veidu zemsvītras piezīmes- vienas ar tulkojumu no spāņu valodas, otras vēstures faktiem būtu nogalinājuši romānu. Pats autors uzskatīja, ka šādas piezīmes palīdz iejusties imigrantu pasaules skatījumā, ierodoties jaunā valstī.
  3. Un galvenais varonis Oskars dzīvoja pasaulē, kurai esmu kaut kā pagājusi garām. Tas ir, viņa izskata un svara problēmas, grāmatu lasīšana un pielūgšana, rakstīšana man ir saprotama, bet komiksi, zinātniskā fantastika un video spēles ir tik tālu no manas ikdienas kā Dominikānas Republika. Tā ka atsauces uz dažādiem literatūras darbiem, komiksiem es nesapratu tāpat kā viņa ģimene un skolas biedri.

Bet, neskatoties uz visu augstāk minēto, šī grāmata ir pārsteidzoši interesanta. Notikumu epicentrā ir Oskars, kuram ir problēmas ģimenē, skolā, darbā un ar meitenēm. Viss, ko viņš grib, ir būt kopā ar meiteni ar visām no tā izrietošajām darbībām, bet viņam nesanāk, jo resnums nav viņa vienīgā problēma attiecībā uz meiteņu savaldzināšanu:

“Had none of the Higher Powers of your typical Dominican male, couldn’t have pulled a girl if his life depended on it. Couldn’t play sports, dominoes, was beyond uncoordinated, threw a ball like a girl. Had no knack for music or business or dance, no hustle, no rap, no G. And most damning of all: no looks. He wore his semi-kink hair in a Puerto Rican afro, rocked enormous Section 8 glasses…sported an unappealing trace of mustache on his upper lip and possessed a pair of close-set eyes that made him look somewhat retarded.”

Tomēr Oskars cer, ka nebūs pirmais dominikānis, kurš nomirs, tā arī nepabijis kopā ar meiteni, jo izrādās DR ir sastopami lieliski mīlnieki un siržu lauzēji, vienīgi Oskaram nav paveicies būt pietiekami atraktīvam, un viņš velk savu dzīvi nožēlojamā piespiedu celibātā, iemīloties katrā meitenē, ko sastop autobusā vai veikalā. Vēl viņš izlemj kļūt tikpat slavens kā Tolkīns, tāpēc savu ikdienu pavada rakstot no rīta līdz vakaram. Un viņu nepamet sajūta, ka viņu nesaprot pilnīgi neviens šajā pasaulē, ka viņš ir iestrēdzis uz vientulības salas mūžīgi.

Pirmā nodaļa ir veltīta Oskara vientulības parādīšanai, otrajā nodaļā var iepazīties ar viņa atlētisko un mazāk apdalīto māsu, trešajā, visgarākajā nodaļā sastopam māti. Šī nodaļa ir tik gara, ka daudzi (arī es gandrīz) pamet grāmatu puslasītu šīs nodaļas dēļ, bet tur var lieliski saprast, kāpēc māte ir tāda, kāda viņa ir. Tālāk seko Oskara istabas biedra, vecmammas skatu punkti, bet pats Oskars gan runā tikai caur citiem tēliem. Maģiskais reālisms parādās tikai aptuveni grāmatas vidū, bet jā, tas bija gaidīšanas vērts.

Ko vēl var uzzināt par dominikāņiem no šīs grāmatas? To, cik ļoti viņi ienīst hatiešus. Un likumsakarīgi, ka ne tikai pusaudžu gadi viņiem doti, lai nodarbotos ar seksu visās iespējamās vietās un ar jebkuru daudz maz reprezentablu personu. Visa Oskara ģimene un draugi to vien dara, kā funktierē, kā pārgulēt ar kādu skaistu/ietekmīgu/bagātu/gansterīgu personāžu un pēc iespējas biežāk un ar vairākiem personāžiem. Viņi liekas pilnīgi nepiesātināmi, apreibuši no karstuma, dejas un miesas tuvuma. Ģimenes ir vairāk vai mazāk disfuncionālas, demokrātijas trūkums un nežēlīgais Truhiljo režīms dara savu, un ģimenes dzīvo bailēs un vēlmē aizmirsties un baudīt dzīvi pēc iespējas bezatbildīgāk. Turklāt visi baidās no lāsta, kas vajā viņu ģimenes un izposta dzīves. Un, protams, Oskars tic, ka viņš un viņa ģimene ir nolādēta, uz mūžiem saistīta ar Truhiljo lāstu.

Pabeidzot “The Brief Wondrous Life of Oscar Wao”, es gribēju sev uzsist uz pleca un uzslavēt par izturēšanu un izaicinājuma pieņemšanu. Pirms lasīšanas šaubījos, vai šī grāmata būs man pa spēkam, bet atkāpties arī negribēju, jo tik maz biju lasījusi/zināju par Dominikānas Republiku, un sižets izklausījās interesants.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s