ceļojumi · Stambulas epizodes

Stambulas epizodes Nr.13- Gandrīz īstas turku kāzas!


 

Karsti. Trokšņaini. Sākusies vīģu sezona. Drīz sāksies Cukura Bairams (Updated. Cukura Bairams jau bija, tagad būs Ziedošanas vai Upurēšanas Bairams. Man vienmēr jūk visi reliģiskie svētki šeit.) – plūdīs asinis.

Es vienmēr iedomājos, ka Stambula ir kaprīza meitene- ne pārāk jauna, ne pārāk veca, bet ļoti skaista un untumaina. Mazliet atgādina sievieti, kādu parasti attēlo Kleopatru. Savukārt Rīga man liekas tāda smalka kundzīte ap 50, eleganta un klusa- kā tās dāmas, kas Vecrīgā kafejnīcā dzer kafiju ar šika izskata kūkām. Londona un Amsterdama man liekas tik vīrišķīgas pilsētas, varbūt tāpēc, ka daudz kas tur ir tieši vīriešiem.

Bet Stambula.. Jā, Stambula laikam pārvarēs visu- visus teroraktus un apvērsumus. Patiesībā, ja aizver acis uz šādiem notikumiem un ja nenoklīst no tūristu takām, šeit liekas paradīze. It īpaši tiem, kas mīl vēsturi, siltumu un augļu/dārzeņu pārbāgātību cauru gadu. Ak jā, un ja pietiek naudas dzīvot labā rajonā. Citādi īstā Stambula ir kā Rīgas Maskačka- par spīti visām reklāmām, cik daudz foršu vietu tur ir, ne pārāk gribas uz turieni doties.

Bet šajā nedēļas nogalē mani uzaicināja uz kāzām! Gandrīz īstām turku kāzām, jo precējās mana serbu draudzene ar turku. Viņiem bija ļoti spontānas kāzas- bez plānošanas, ar lielām izmaiņām programā, bez ielūgumiem. Pirms tam es daudzus gadus atpakaļ biju kādās man pilnīgi nepazīstamu turku kāzās, kur mēs stāvējām rindā, lai pie nepazīstamās līgavas kleitas piespraustu zelta medaļu, jo te dāvina nevis tosteri vai mikseri, bet gan naudu vai visbiežāk- zeltu. Jā, un tas zelts diemžēl nemirdz kā Donalda Daka zelta stieņi viņa paslēptuvē 🙂  Tās kāzas bija ļoti garlaicīgas – pasniedza Coca Cola ar kūku, cilvēki dejoja vai sēdēja pie gariem galdiem. Vispār tikt uzicinātam uz kāzām Turcijā ir ļoti viegli, jo īstas kāzas sākas vismaz no 100 viesiem, un 500 viesu kāzās skaitās vidēji lielas kāzas. Lai saņemtu uzaicinājumu, arī īpaši tuvām attiecībām ar līgavu un līgavaini nav jābūt, turkiem patīk, ka ir daudz cilvēku, un, protams, reizēm nekaitē arī ārzemnieka statuss.

Tad nu pirms šīm kāzām es nopirku jaunu kleitu, izvilku noputējušās kurpes ar 10 cm augstu papēžiem, un mācījos staigāt kurpēs atkal no jauna, jo man te ir diezgan sportisks dzīvesstils, un Stambula ir augšā-lejā ieleja, kur jebkuri papēži liek vēlēties mesties zem automašīnas riteņiem. Un ar papēžiem un rudiem matiem esmu kā luksofors samērā īso turku augumu jūrā. Tad nu es biju piemirsusi, kā tas ir- būt garai.

Atlika vien atrast frizieri. Pavadīju 30 min meklēdama savu perfekto frizieri, kurš man bija pirms pāris mēnešiem nogriezis matus un uztaisījis frizūru perfekti, turklāt viņš man pasniedza tēju visskaistākajā porcelāna krūzē. Tomēr mans frizieris nebija atrodams, un pārējos salonos meitenes jau sēdēja rindā… Pulkstenis tikšķēja. Tad nu es piezvanīju pie kādas frizētavas durvīm, un mani ielaida iekšā … frizieres personīgajā dzīvoklī. Tā kā viņai nebija, kur atstāt bērnus, viņa pieņēma klientus savā dzīvojamā istabā. Aptuveni desmit minūtēs tapa mana frizūra, kamēr ap mani skraisīja mazi bērni apakšbiksēs. Frizūra izdzīvoja nieka trīs stundas, jo karstums, mitrums un lakas neesamība izdarīja visu, lai es izskatītos sliktāk, kā pēc pamošanās.

Kāzas bija kādā smalkā restorānā pie jūras ar 150 viesiem. Un ar atvērto bāru. Viss kopsumā izmaksāja pāris desmit tūkstošus dolāru, un tas bija smalkākais pasākums, kādā es esmu bijusi. Tur viss bija tik smalki, ka viesi apēda tikai pāris gabaliņus no pasniegtā ēdiena, un lielākā daļa 150 liellopu gaļas antrekotu slīdēja miskatēs (es ceru, ka tie tika izbaroti kādiem dzīvniekiem). Cik govis nomira, lai pasniegtu 150 cilvēkiem antrekotu? Tā laikam ir vislielākā atšķirība no LV kāzām- izskatās, ka kaislīga ēšana nav labais stils 🙂 Vsmaz man tā izskatījās no malas. Man liekas, ka dejoja visi, pat es. Protams, es nemāku kustināt gurnus un rokas tik vijīgi kā turcietes, kurām tas notiek tik dabiski. Un lielākā daļa turku vienmēr ir gatavi dejot. Esmu redzējusi spontānas dejas uz ielas vai sabiedriskajā transportā.

Mana draudzene bija pret:

1)Hennas nakti, kur līgava pavada laiku ar draudzenēm un radiniecēm, svinot pēdējās “brīvības” dienas un apgleznojot rokas ar hennu, tā ka šis pasākums man joprojām ir noslēpumu pilns

2)Jebkādiem specefektiem- lielām ziedu kompozīcijām, salūtu un jebkādiem pirotehnikas brīnumiem, kas parasti ir daudzu turku kāzu naktīs

3)Skaļu pīpināšanu, lai visai pasaulei un ielai paziņotu, ka viņi precās

Šie noteikumi mazliet apbēdināja līgavaiņa vecākus, kuri gribēja daudz košāk un skaļāk, bet tā nu tas notiek jauktajās laulībās 🙂 Culture clashes.

 

 

 

Advertisements

5 thoughts on “Stambulas epizodes Nr.13- Gandrīz īstas turku kāzas!

    1. Cik esmu dzirdējusi, daudz izplatītākas ir kāzas bez ēdienu galdiem un alkohola, jo tas maksā lielu naudu. Pasniedz tikai limonādi un kūku. Lielas kāzas reizēm ir arī prestiža parādīšana, tāpēc cilvēki reizēm arī ņem kredītus, lai būtu pēc iespējās bagātīgāk…Te sievietes arī vairāk uz zeltu koncentrētas. Dzirdēju, ka pastāv sievietes tiesa- no sadāvinātā zelta daļa pienākas tikai viņai, tas visādiem dzīves gadījumiem- ja notiek kāda nelaime, vai vīrs aiziet.

      Like

      1. Tad jau līdzīgi kā pie mums (mīnus zelts). Varbūt tagad tas dullums gājis mazumā, bet ir daudz dzirdēts, kā cilvēki paņem kredītu, lai uzrīkotu kāzas. Un pēc gada vai diviem izšķiras….

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s