Literatūra

Atpakaļ bērnībā- Harijs Poters


Es reizēm pārlasu bērnībā lasīto literatūru, lai  noķertu to maģisko bērnības sajūtu, kad fantāzija un iedomu pasaule saplūst ar realitāti. Bērnībā es biju viens no tiem bērniem, kas:

  1. piemājas stroikā izspēlēja “Mio manu Mio”
  2. sapņoja, ka omītes tiešām dzīvo ābelē (ņemts no šīs grāmatas)
  3. vannā tēloja Nāriņu
  4. dīķī centās noķert ūdensbērnus
  5. vēlējās 8 tortes ar 1 svecīti…

 

Kad tviterī atklāju, ka nekad neesmu lasījusi nevienu no Harija Potera sērijas grāmatām, kamēr daudzi kaifoja vai pārdzīvoja par pēdējo, HP astoto (?) grāmatu, izrādījās, ka neesmu tāda vienīgā. Izrādījās, ka daži to nav lasījuši, bet daži pārlasījuši vairākas reizes un pārlasīs vēlreiz #HarryReadalong jeb  Harija Potera lasīšanas maratona laikā. Un daudzi augusta laikā to ir paveikuši, it īpaši es ar apbrīnu skatos uz Ivitas panākumiem- viena grāmata pēc otras…izskatās,  ka pilnīgi bez miega 🙂

Nebija tā, ka es neko nezināju neko par Hariju Poteru. Harijs Poters ir kļuvis par kārtējo modernās pasaules ikonu, un nezināt par šīm grāmatām būtu tāpat kā nezināt, kas ir Madonna, internets un Disnejlenda. Es, protams, zināju, ka grāmatu pasaulē ir tāds Harijs, jo tieši HP ziedu laikos strādāju grāmatnīcā. Daudz gan no šī perioda neatceros, tikai meiteņu rindas, kuras ar spožām acīm man jautāja- kur ir jaunākā Harija Potera grāmata?

Vai arī vecāki, parasti ļoti nopietni un pārstrādājušies, teica- Mums vajadzīga trešā Harija Potera grāmata!!! Steidzami!!!

Tā es ātri nojautu, ka HP ir ļoti nozīmīga personība jauniešu vidū un ka manās interesēs bija pēc iespējas ātrāk iegaumēt Harija Potera miljons grāmatu secību, lai izdzīvotu darbā.  Pati es biju tikpat jauna kā HP fani, bet man toreiz interesēja tikai nopietnā literatūrā jeb literary fiction. Kaningems, Selindžers utt. Fantāziju un fantastiku es toreiz ignorēju.

Tā es, iespējams,  biju laikam viena no nedaudzajām pārdevējām LV grāmatnīcās, kuras nezināja, kas īsti notiek ar Hariju. Man liekas, ka es baidījos, ka stāsts būs vai nu tik sarežģīts, ka es nesapratīšu un nespēšu to novērtēt, vai arī tik vienkāršs, ka es pēc pirmās grāmatas izlasīšanas pārvērtīšos rūgumpodā un skaļi kladzināšu- nez ko visi tajā Poterā atraduši?

Otrā epizode ar Poteru man saistās ar kādu gājienu pa naksnīgām Rīgas ielām, un tur es ieraudzīju ezi. Man, protams, gribējās aiziet tuvāk apskatīties uz ezi, tāpēc es papūlējos tikt tam līdzi. Mans draugs toreiz mani nosauca par Hermioni, un man nebija ne mazākās sajēgas, kāpēc es viņai līdzinos.

Šajā gadā es pēc ilgāka laika pievērsos apokalipses, distopijas, fantāzijas tēmām, un nodomāju, what the hell, kāpēc gan man nepamēģināt palasīt to Poteru?!? Ja jau ir sākusies tik liels emociju vilnis par pēdējo Potera grāmatu, tur taču kaut kam ir jābūt, ne?

Tā nu es iesāku pirmo grāmatu. Iesāku piesardzīgi, bet lappuses šķīrās ātri. Grāmata nemaz nebija sarežģīta, un nebija par vienkāršu, viss bija līdzsvarā. Tēma bija skaidra- kamēr vientieši jeb parastie cilvēki nenojauš, cik lielas briesmas viņiem draud, ir šajā pasaulē kāda cita grupa, kas nodarbojas ar pasaules glābšanu vai vismaz līdzsvara uzturēšanu tajā.

Harijs bija uzgleznots, tas ir, uzrakstīts, tāds, lai es justu viņam līdzi, bet ne pārāk moceklisks, lai atbaidītu vai nogurdinātu. Ja viņa tantes ģimene nebūtu grāmatas sākumā, tad es, iespējams, nemaz neielasītos, jo viņi uzbūra vajadzīgo atmosfēru bez jebkādas maģijas. Harijs ir ar maģiskām spējām apveltīts puika, kurš pats neapzinās savu spēku, un atrodas gara ceļa priekšā. Īpašs, daudz īpašāks par mums, kad mums bija 10 gadi.  Ievērojams, slavens, talantīgs, bet ne neuzvarams, jo stāstam taču ir jāatīstās, jābūt konfliktam, risinājumiem, nobeigumam.. Tas, kas man patika visvairāk, bija tā nevainīguma un bērnišķā pirmreizīguma sajūta, ko tagad dzīvē ir tik grūti atkārtot, bet lasot šo grāmatu, es to ieguvu.

Ja runā par Hermioni, tad es joprojām nesaprotu, kāpēc mani salīdzināja ar šo meiteni, jo es nekad neesmu bijusi pareiza un izcila skolniece. Arī izskata ziņā mēs neesam līdzīgas. Toties jau pirmajā grāmatā ir skaidrs, ka Hermionei jābūt kopā ar Ronu, vismaz uz to pusi velk, un lasot es pie sevis lūdzos, lai jau pirmajā grāmatā neuzsāktos pusaudžu mīlas romāns.

Labi, tagad es saprotu, kas ir Harijs Poters, kāpēc šis stāsts kļuva tik populārs, tomēr.. mana roka nesniedzas pēc otrās grāmatas. Īsti nezinu, kāpēc, varbūt mani atbaida tas, ka priekšā ir tik daudz šīs sērijas grāmatu, un izskatās, ka grāmatas par Hariju turpināsies līdz tam laikam, kad es ar koka spieķīti iesoļošu kādā nākotnes bibliotēkā un jautāšu tikpat garlaikotai pārdevējai, kāda reiz biju es, vai pie viņiem ir HP 23.grāmata.

Ar grāmatu labi pavadīju laiku, tāpēc nesolu par 23.grāmatu, bet pie otrās grāmatas kaut kas pieķeršos…

 

 

Advertisements

13 thoughts on “Atpakaļ bērnībā- Harijs Poters

  1. Es HP droši vien nemaz nebūtu lasījis, bet iegribējās zināt, ko sieva ņem no bibliotēkas. Sērija patika diezgan labi. Tāda atslodzes literatūra, kad neko īpaši gudru negribas lasīt. Ņemot vērā apjomu, ļoti kvalitatīvs autores darbs. Interesantāk palika pēc kādas trešās grāmatas. Grūti gan iedomāties, ka es viņu kādreiz gribēšu lasīt vēlreiz vai gaidīšu turpinājumus.

    Publicējis 1 person

      1. Eju gan :), bet parasti ar noteiktu mērķi. Diez vai es kādreiz iedomātos iet uz bibliotēku tieši tāpēc, lai paņemtu Poteru. Toties mēs vienmēr otram pajautājam – vai ir vērts lasīt tevis paņemto grāmatu un tad arī attiecīgi to lasām vai nē.

        Like

  2. Pirmajā lasīšanas reizē (jo, protams, tās ir bijušas vairākas) tā pa īstam mani paķēra tikai 4. grāmata par Uguns biķeri. Un pēc kādas piektās pirmā šķita īsa, pārāk vienkārša un naiva 🙂 Un pie beigām var tiešām novērtēt, cik ļoti JKR bija pārdomājusi, kā viss savstarpēji tiek saistīts, un kā pamazām viss atklājas un sastājas savās vietās. Bet runājot par nebeidzamajiem turpinājumiem… Skumīgi. Pēc piedzīvojuma ar HP8 turpmāk tēlošu strausu un izlikšos, ka bija tikai 7 grāmatas 🙂

    Like

      1. Nu es ceru, ka arī tev šķitīs, ka tālāk kļūst interesantāk 🙂 Ja atceros pareizi, pirmoreiz pārlasīju, kad mana tābrīža priekšniece teica, ka ir jālasa en, jo lv esot šaušalīgs tulkojums (bija dzirdētas arī teiksmas it kā no zinātājiem, ka lv tulkotājs esot ienīdis šīs grāmatas). Viņa arī man iedeva savas angliskās, un ar tām man arī aizgāja lasīšana angliski (jo pirms tam bija ļoti komplicētais Dikenss). Un pēc tam jau pirms katras jaunās grāmatas iznākšanas bija jāpārlasa iepriekšējās, lai atsvaidzinātu atmiņu – tur tomēr bija pāris gadi pa vidu. Pārlasīšana ir tāda lieta, kad vienkārši neizdodas atrast kaut ko pietiekami labu un līdzīgu (un pirms gadiem 10-15 tas tomēr bija sarežģītāk), un nu eju un lasu kārtējo reizi par Annu no Zaļajiem jumtiem, Montesumas meitu vai Hariju, lai noķertu kādu noteiktu fīlingu 🙂 HP pirmā filma ir arī pirmā filma, uz kuru pirmoreiz dzīvē aizgāju uz kino lepnā vientulībā (un neviens uz mani par to nelūrēja), tā ka, jā, ar šo sēriju saistās daudz emociju 🙂

        Publicējis 1 person

      2. Filmās jārēķinās, ka grāmatas materiāls, protams, ir noīsināts, bet tas ir saprotami, turklāt viss tika darīts tikai ar JKR atļauju. Man šķiet, ka filmas arī ir izdevušās labas 🙂 It sevišķi viss, kas saistīts ar lidošanu – pūķi, slotas un mašīnas 😀

        Like

  3. Kaut kā pēc sajūtām varētu arī izlasīt HP, bet manī rada šaubas fakts, ka to lasa visi, vai, precīzāk, lasīja visi, jo lietas, kas patīk plašākām tautas masām liek apsvērt to kvalitāti. Iespejams reiz lauzīšu savu iekšējo steriotipu. 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s