ceļojumi · Stambulas epizodes

Vasara septembrī/Stambulas epizodes Nr. 14


Latvija mani sauc mājās.

Bet pagaidām…

Pirmais septembris daudziem asociējas ar skolas sākumu, gladiolām un burtnīcu iepirkšanu. Kā arī, protams, tas ir neoficiālais rudens sākums, gaiss sāk smaržot pēc āboliem un kritušām lapām.

Stambulā joprojām nevienu gladiolu neesmu redzējusi, un man vasara turpinās, bet laikam 1.septembris ir kāds maģisks datums arī turkiem. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, daudzu skatieni pievēršas man.

Es jūtos, it kā izskatītos un būtu apģērbusies šādi:


 

 

– Kāpēc viņi tā uz mani skatās?- es jautāju turku tautības paziņai.

– Jo tu joprojām esi vasaras kurpēs … – atbild turku nācijas pārstāve.

Tas nekas, ka ir mazliet zem 30 grādiem, bet lielākā daļa cilvēku nenēsā vasaras drēbes un jau uzsākuši sporta kurpju sezonu.

Braucam tālāk. Šoferis apstādina autobusu vienā no pieturām un izlec laukā. Man pirmā doma, ka riepa pārplīsusi. Izrādās, ka viņš no bankomāta naudu grib izņemt- šoferi arī ir tikai cilvēki.

Nākošajā pieturā iekāpj māmiņa ar mazu bērnu. Pēc viņas lūguma tiek izslēgts kondicionieris, un viss autobuss skaļi nopūšas, bet neko nesaka. Mātēm vienmēr taisnība jeb visspalgākā balss. Jo biežāk brauc sabiedriskajā transportā, jo biežāk var dzirdēt cīņas par loga atvēršanu vai kondicioniera ieslēgšanu/ izslēgšanu, kas droši vien Latvijā ir grūti iedomājama problēma.

Pēc laika visi sāk vēdināties ar avīzēm, bet es gan labi sajūtos savās nepiedienīgajās vasaras kurpēs.

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s