Literatūra

Atpakaļ bērnībā- Nārnijas hronikas


 

 

 

Ja es noteikti zināju, kas ir Harijs Poters, tad es ne nieka nezināju par “Nārnijas Hronikām”. Es nezinu, kā tas ir noticis, jo es domāju, ka tā ir slavena bērnu filma (ir jau arī), bet par grāmatām man nebija ne jausmas. Ik pa laikam kādas reliģiozās draudzenes feisbuka lentē es ieraudzīju neskaitāmus citātus no C.S Lewis jeb Klaiva Steipla Lūisa, tāpēc nodomāju, ka viņa vai nu citē kādu reliģiozu līderi, vai arī ir sajaukusi to ar Lūisu Kerolu, kurš ir uzrakstījis “Alisi Brīnumzemē”. Nē, es neesmu blonda, bet es nezinu, kā tas iespējams, ka es neko par šo autoru līdz 2016.gadam nezināju. Bet jāsaka, ka par fantāzijas pasauli es zinu diezgan maz.

Es sāku lasīt grāmatas tā, kā to iesaka mūsdienās- nevis pēc publicēšanas gada, bet gan pēc notikumu secības.

Sāku ar The Magician’s Nephew, un jāsaka, ka es biju patīkami pārsteigta. Es zinu, ka  iespējams, izklausos pēc padzīvojošas literatūras skolotājas, bet man likās, ka stāsts ir pārdomāts, labi uzrakstīts un ar košiem tēliem. Kurš gan no mums bērnībā nav gribējis iesēsties laika mašīnā vai fantazējis par ierašanos citā laikmetā? Šajā stāstā tas iespējams, uzvelkot noteiktas krāsas gredzenus. Ir skaistas ainas ar pasaules radīšanu un runājoši dzīvnieki, auksta jo auksta karaliene-ragana un maģiskais lauva Aslans, kas turku valodā nozīmē lauva. Lasot pirmo grāmatu, es neaizdomājos par to, kāpēc te parādās atsauces uz šo turku vārdu, bet, lasot tālāk, šī stāsta līnija attīstījās.

Katrā ziņā viens no maniem mīļākajiem tēliem šajā hronikā bija karaliene Džeidisa, it īpaši viņai mijiedarbojoties ar gļēvulīgo burvi, kurš bija atkarīgs no azartspēlēm un dzīvoja sievai uz kakla.

Otrā grāmata The Lion the Witch and the Wardrobe bija tikpat jauka,  ja ne pat jaukāka, jo kas var būt labāks par drēbju skapi, kurā var atrast citu realitāti, turklāt ziemā. Man bērnībā arī likās, ka drēbju skapī var noslēpties no visas pasaules.

Šoreiz bērni ir citi un divreiz vairāk- divas Pevensiju māsas un divi brāļi, un viņi kopā cenšas izglābt Nārniju no Džeidisas postošās ietekmes. Džeidisa ir tik varena, ka Nārnijā visu laiku valda ziema bez Ziemssvētkiem, un tā liekas pietiekama motivācija, lai bērni dotos kaujās. Un, protams, lai izglābtu faunu.

 

Kārtējo reizi, lasot šo hroniku, nodomāju, kāpēc man nav gadījies to lasīt bērnībā, jo man būtu ļoti patikuši šie bērnu piedzīvojumi, it īpaši mijiedabībā ar visu problēmu risinātaju Aslanu. No Turcijas labumiem te parādās turku saldumi- lukums. Tas, ko es nesapratu, ir- kāpēc grāmatas beigās bērni atgriezās realitātē, nevis palika Nārnijā?

Tālāk pēc plāna sekoja The Horse and His Boy, taču es mazliet pazaudējos šajā grāmatā. Plāno grāmatu lasīju diezgan ilgi, jo, pirmkārt, grāmata atšķīrās no gaišajās krāsās izkrāsotajām pirmajām grāmatām- šeit galvenais varonis Šasta ir uzaudzis nabadzīgā vidē Kalormenā, sists un pieradis pie smaga darba, līdz nejauši sastop runājošu zirgu. Viņš nolemj bēgt uz Nārniju, jo viņš ir par baltu Kalormenai, un Nārnijā viņam, zirgaprāt, veiksies labāk. Lūiss ir kristietības slavinātājs, un šī laikam ir viņa spilgtākā mācība- Nārnijā visi ir labi un balti, bet Kalormenā jeb karstajos dienvidos visi ir ar līkiem deguniem, tumši, ļauni un viltīgi. Ir tikai viena varone, kas ir gandrīz laba, izņemot to, ka viņa visu laiku bezjēdzīgi pļāpā, uztraucas par sevi un drēbēm.

Un tad grāmatas vidū Kalormenas princis nosauc vienu no Nārnijas karalienēm par palaistuvi un kuci. Jā, Lūis, es sapratu, ka Kalormenā visi ir slikti audzināti, bet kā izskaidrot bērnu aizraušanos ar vīnu? Vai tajā laikā bērni pie pusdienām dzēra vīnu?

Domāju, ka šo daļu savam bērnam priekšā nelasīšu.. Bet tagad esmu tieši pusceļā, esmu ceturtās grāmatas sākumā, redzēsm, kā ies tālāk. Kopumā – man patīk.

 

Advertisements

12 thoughts on “Atpakaļ bērnībā- Nārnijas hronikas

  1. Mūsu bērnībā latviski bija izdots tikai “drēbju skapis”, kas man ļoti patika. Bet jāatzīst, ka pirms kāda gada mēģināju pārlasīt (gribēju tikt cauri visām), un man kkā likās par daudz spiediena uz reliģisko, tāpēc šī sērija laikam paliks nepabeigta. Lai gan Nārnija un tās vienīgā laterna paliks ietetovētas manā smadzeņplatē.

    Like

    1. Tā laterna ir tik iespaidīgs vizuālā ziņā, paliek atmiņā ilgi..

      Jā, Skapis latviski izdots 1997.gadā, tad man noteikti tā grāmata patiktu, lai cik braši es izlikos, ka esmu ļoti pieaugusi un man jālasa pieaugušo literatūru.. 😀 Bet nebija tādas popularitātes kā kādreiz, piemēram, Sprīdīša sērijai. Par Harija Potera ēru es nerunāju, tur popularitātei daudz palīdzēja internets, bet man žēl, ka Nārnija palikusi HP fonā mazliet.

      Like

  2. ir dzirdēts, ka daudziem Nārnijas grāmatas bez Pevensiju māsām un brāļiem no sērijas patikušas vismazāk, bet man, kad lasīju nebija iebildumu. Kā arī tikai nesen uzzināju, ka Nārnija ir pilna ar kristietību/reliģiju, toreiz pilnībā nepamanīju atsauces uz to

    Like

    1. Man patika Burvja māsasdēla bērnu pāris- Pollija un Digorijs (?), baigi labā dinamka viņu attiecībās bija.

      Es cenšos laist reliģiju garām, un droši vien bērni tādas lietas nepamana nemaz (bet atmiņā gan jau nosēžas). Bērnībā man viena no mīļākajām grāmatām bija Kingslija “Ūdensbērni”, kurš izrādās ir baigākais stereotipu midzenis, bet es to, protams, tā neatceros.

      Like

  3. Latviešu valodā skapi pirmo reizi izdeva kaut kad 90to sākumā, un toreiz man arī, kā jau padomju bērnam nebija ne mazākās nojausmas, ka tur viss ir saistīts ar reliģiju.
    Izlasot Poteru un Nārniju, tu esi teorētiski spēcīgi sagatavojusies Grosmana “Burvjiem” 🙂

    Like

  4. Es Nārnijas hronikas pirmo reizi lasīju, kad man jau bija tuvu 40 – kopā ar vecāko meitu. Man savukārt īpaši patika The Voyage of the Dawn Treader. Dažu teicienu no šīs grāmatas joprojām citēju:-)
    Par nometnēm runājot – šķiet, tas bija Filips Pulmans (Philip Pullman), kurš pirms kāda laika nosauca Lūisu par rasistu, reliģijas propagandētāju un sieviešu nīdēju. Paša Pulmana Dark Matters Trilogy arī ir laba – sākotnējais, it kā bērniem domātais stāsts, paliek aizvien monumentālāks. Un, jā, iespaidīgāks. Un, ak, es, svārstīgā būtne – man viņu abu grāmatas patika. Taču – ja Lūisu es kādreiz izvelku no meitas plaukta un pašķirstu pie kafijas (ja nekā cita lasāma nav), tad attiecībā uz Pulmanu roka neceļas. Nu pārāk iespaidīgas uz beigām tās ainas un idejas tur bija …

    Like

    1. Rasists un reliģijas fanātiķis- tas jā… Bet Lūiss kā sieviešu nīdējs īsti neskan nopietni. Jā, tur bija daži apvainojumi, bet sieviešu tēli bija pietiekami pārstāvēti, un nebija tā, ka viņām jāvāra zupa mājās. Jā, karos un lāča gaļas dalīšana viņas turējās savrup, bet es arī negaidīju pārāko drošsirdību no mazām meitenēm. Varbūt viss vēl mainīsies pēdējās trijās grāmatās, kas zina.

      Pulmans… Labi, tas lai ir nākamais “atpakaļ bērnībā” grāmatu rindā, arī neko neesmu lasījusi.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s