Pirms mēneša bija mana bloga devītā dzimšanas diena. Tā pagāja nenosvinēta, un, šodien uzduroties šim attēlam, mani nogremdēja viegls nostalģijas vilnis par laikiem, kad es lasīju Ficdžeraldu un cik priecīga biju atrast viņa “Lielo Getsbiju” tajā antikvariātā netālu no tagadējās “Galerija Centrs”. “Lielais Getsbijs” izrādījās ļoti maza grāmata, un es joprojām atceros putekļaino klusumu tajā grāmatu veikalā (kā to sauca?)
Es neesmu gatava karantīnai. Man ir tikai divas pudeles sarkanvīna, un šo dienu laikā es esmu sapratusi, ka mans iekšējais introverts cīnās ar ekstravertu.
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 
Es, šķiet, Tevis minētajā veikaliņā nopirku Hemingveja kopotos rakstus 🙂
PatīkPatīk
un izlasīji arī?
PatīkPatīk
Nope, visus ne. Bet lasīju Mūžīgos svētkus, kas bija lieliski, lasīju Sirmgalvi un jūru, kas galīgi nepatika, un vēl daudz visādus stāstiņus, tā iepazīstot Hemingveju, kuru pirms tam tikai kā slavenu rakstnieku zināju, ne pats lasījis biju 🙂
PatīkPatīk