Dienas gramata · Literatūra

Inga Gaile. Stikli.


24.jūnijā pabeidzu lasīt Ingas Gailes romānu „Stikli”. Tā bija tā pati diena, kad kļuva zināmi Brexit rezultāti, un dīvainā veidā romāns un ziņas televizora ekrānā manā prātā savijās kā viens veselums, un šobrīd grūti atdalīt vienu no otra. Mēģinu nelasīt atsauksmes, pirms sāku lasīt jaunu grāmatu, bet par šo romānu, tāpat kā daudziem „Mēs. Latvija.… Continue reading Inga Gaile. Stikli.

Dienas gramata · Literatūra

Mātes piens


Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” ir viens no darbiem vēstures romānu sērijā „MĒS. Latvija, XX gadsimts”, un tā ir mana pirmā tikšanās ar šo romānu sēriju. Šajā romānā dominē trīs paaudžu sievietes, attēlotas laika posmā no 20. gs. 60. līdz 80. gadiem PSRS teritorijā. PSRS vairs nepastāv, bet atmiņas par to dzīvi ir saglabājušās daudziem,… Continue reading Mātes piens

Dienas gramata · Literatūra

Apokalipse Miera ielā


  Es nebiju lasījusi latviski vairāk par sešiem mēnešiem, kad dzirdēju par Laimas Kotas romāna “Mierielas vilkme” iznākšanu, un biju pārlaimīga aizņemties grāmatu no Laimas. Lai arī es daudz lasu angliski, un reti, bet arī krieviski, taču nekas nevar pārspēt sajūtu, kad vari atšķirt īstu grāmatu dzimtajā valodā. Šobrīd apokalipse ir visur- filmās, seriālos un… Continue reading Apokalipse Miera ielā

Dienas gramata

Latvietības DNS ir modē- “Dzimuši Latvijai”


Pēdējā laikā man liekas, ka kaut kas mainās Latvijā. Man liekas, ka parādās vairāk cilvēku ar nacionālo stāju, vairāk sarkanbaltsarkano lentīšu apģērbā, vairāk nacionāli krasu viedokļu. Man liekas, ka liela daļa nopelnu te ir sociālajiem tīkliem, kas ir padevuši tālāk ziņu,ka būt par latvieti ir forši. Es gan nekad neesmu atbalstījusi pārāk krasi izteiktu nacionālismu,… Continue reading Latvietības DNS ir modē- “Dzimuši Latvijai”