24.jūnijā pabeidzu lasīt Ingas Gailes romānu „Stikli”. Tā bija tā pati diena, kad kļuva zināmi Brexit rezultāti, un dīvainā veidā romāns un ziņas televizora ekrānā manā prātā savijās kā viens veselums, un šobrīd grūti atdalīt vienu no otra. Mēģinu nelasīt atsauksmes, pirms sāku lasīt jaunu grāmatu, bet par šo romānu, tāpat kā daudziem „Mēs. Latvija.… Turpināt lasīt
Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” ir viens no darbiem vēstures romānu sērijā „MĒS. Latvija, XX gadsimts”, un tā ir mana pirmā tikšanās ar šo romānu sēriju. Šajā romānā dominē trīs paaudžu sievietes, attēlotas laika posmā no 20. gs. 60. līdz 80. gadiem PSRS teritorijā. PSRS vairs nepastāv, bet atmiņas par to dzīvi ir saglabājušās daudziem,… Turpināt lasīt
Es nebiju lasījusi latviski vairāk par sešiem mēnešiem, kad dzirdēju par Laimas Kotas romāna “Mierielas vilkme” iznākšanu, un biju pārlaimīga aizņemties grāmatu no Laimas. Lai arī es daudz lasu angliski, un reti, bet arī krieviski, taču nekas nevar pārspēt sajūtu, kad vari atšķirt īstu grāmatu dzimtajā valodā. Šobrīd apokalipse ir visur- filmās, seriālos un… Turpināt lasīt
Pēdējā laikā man liekas, ka kaut kas mainās Latvijā. Man liekas, ka parādās vairāk cilvēku ar nacionālo stāju, vairāk sarkanbaltsarkano lentīšu apģērbā, vairāk nacionāli krasu viedokļu. Man liekas, ka liela daļa nopelnu te ir sociālajiem tīkliem, kas ir padevuši tālāk ziņu,ka būt par latvieti ir forši. Es gan nekad neesmu atbalstījusi pārāk krasi izteiktu nacionālismu,… Turpināt lasīt
