Par pusmūža krīzi saka, ka tā ir likumsakarīga, dabiska un nepieciešama katra cilvēka dzīves izaugsmes stadija. Pēdējo pusgadsimtu par to runā daudzi, vairāk gan pusmūža krīzi uztverot kā kaut ko ne pārāk apsveicamu un uzsverot vīriešu dzimuma izmaiņas (jauna sieva un automašīna, un, protams, ceļojums uz Indiju, lai atrastu sevi). Bet īsumā pusmūža krīze ir… Turpināt lasīt
Pirms kāda laika saņēmu ziņu no studenta, kurš pēta literatūras blogus Latvijā un kurš lūdza man atbildēt uz dažiem jautājumiem. Mani tik ļoti iepriecināja ziņa, ka kāds beidzot pēta to, ko es biju gribējusi pētīt, ka atcerējos, ka reiz senos laikos viena no manām identitātēm bija – grāmatu blogere. Ienācu savā blogā un kā pensionāre… Turpināt lasīt
Pirms Jaunā gada sarakstīju visus savus sapņus šim gadam, un viens no punktiem bija atgriezties blogā. Tas likās viegli un pašsaprotami, ha. Man vajadzēja veselu gadu, lai nokļūtu šajā punktā. Man, protams, ir milzīgs attaisnojums nerakstīt. Ir sanācis ģimenes pieaugums, un tā ir, kā runā. Parādās pilnīgi citas prioritātes. Un nelasīt ir daudz vieglāk kā… Turpināt lasīt
Šis gads ir bijis īsts ceļojums Elenas Ferrantes pasaulē. Vispirms gada sākumā nāca Neapoles cikla pirmā grāmata “Brīnišķīgā draudzene”, par kuru es jau rakstīju te, tad es pārmetos uz pavisam citu Ferrantes darbu- romānu “The Days of Abandonment”. Šis romāns ir īsāks, tikai nieka 188 lappuses, bet melns kā darva. Itālijā tas esot noturējis lasītāko… Turpināt lasīt
Esmu mazliet klusējusi.. Facebook zina to labāk par mani. Ikreiz, kad es pēdējā laikā atvēru FB, uz mani no labās puses skatījās mana bloga informācija, un apsūdzoši kliedza- tik un tik cilvēki nav dzirdējuši no tevis 34 dienas, 74 dienas, 106 dienas… Klusums ir dikti jauka padarīšana, bet tas mēdz ievilkties. Un man to vajadzēja… Turpināt lasīt
Man ir uznācis savāds noskaņojums literatūras patērēšanā- lasu es maz, un ja lasu, tad pēdējā laikā es gribu lasīt tikai latviešu valodā sarakstītus darbus. Un vēl jocīgāk ap dūšu man kļuva, kad mana roka sāka stiepties pēc latviešu dāmu romāniem. Godīgi jāsaka, ka nezinu, cik attīstīta ir šī joma latviešu literatūrā, prātā uzreiz nāk Monika… Turpināt lasīt
Riharda Bargā grāmatu “Plikie rukši” sāku lasīt bez īpašām gaidām, bet pabeidzu lasīšanu ar dažādām emocijām. Šādu grāmatu vajadzētu aprakstīt maigi un gudri, bet es tā nemāku, tāpēc darīšu, kā māku. Pirmais pārsteigums sakarā ar grāmatu man bija par izdevniecības izvēli, es jau biju pieradusi, ka šādas grāmatas izdod “Mansards”, tāpēc man vajadzēja sasprindzināt manu… Turpināt lasīt
Ar lielu interesi izlasīju gandrīz visu blogeru Latvijas Grāmatu izstādes apmeklējumu atskaites, bet man nesanāca aizbraukt uz šonedēļas Stambulas grāmatu izstādi/tirgu, tāpēc atskaites nebūs. Bet esmu ieraudzījusi jaunu tirdzniecības automātu paveidu Stambulā 🙂 Pirms tam jau biju pieminējusi, ka metro stacijā ieraudzīju šādu grāmatu tirdzniecības automātu jeb grāmatomātu. Un pagājušajā nedēļā kuģu piestātnē ieraudzīju jaunu tirdzniecības… Turpināt lasīt
Reiz dzirdēju, ka pēc trīsdesmit gadu vecuma sievietes arvien mazāk draudzējas. Kāda sieviešu draudzība, ja ir vīrs, bērni, kredīti, karjera, doktorantūra !?? Labi, ja satiecies reizi trijos mēnešos kādā jubilejā vai ātri izdzer kafiju pa ceļam uz mājām. Draudzība prasa enerģiju un resursus, un tāda pusaudziska dvēseles atkailināšanās jau sen tajā vecumā nav aktuāla. Nezinu,… Turpināt lasīt
Pienākusi 2016.gada bloga atskaites un pārdomu diena. Kopš 2015.gada 1.oktobra mans sekotāju skaits palielinājies no 105 sekotājiem uz 252 276 sekotājiem. Noteikti, ka pieaugumā jāvaino to, ka sāku rakstīt par savu dzīvi Turcijā (tātad daudz personiskāki ieraksti) un Santasbibliotēkai esmu izveidojusi Facebook lapu un mēģinu būt tviterī, kas man nezināmu iemeslu dēļ joprojām ne pārāk izdodas.… Turpināt lasīt
Esmu pieveikusi trīs latviešu stāstu krājumus nepilna mēneša laikā. Nezinu, vai stāsti pievelkas pie manis, vai es – pie stāstiem, bet mistiska likumsakarība tur pastāv. Visi trīs stāstu krājumi bija atšķirīgi, bet vienojošais faktors pastāv joprojām- man arvien vairāk sāk iepatikties jaunie latviešu autori un virziens, kurp virzās latviešu literatūra. Daces Vīgantes stāstu krājumam… Turpināt lasīt
Ko darīt, ja nerakstās? Sagaidīt lietainās dienas un tad mēģināt rakstīt. Diemžēl ar grāmatām tas pats- es lasu ļoti lēnām, apmēram viena grāmata divās-trijās nedēļās. Pat Mārgaretas Atvudas “Kaķaci” lasu jau gandrīz divas nedēļas. Pēdējā laikā man ir iepatikušies visādi stand up šovi, lai arī man nesanāk bieži tos apmeklēt. Tāpēc, kad uzzināju, ka… Turpināt lasīt
Mēs tagad dzīvojam atšķirīgās laika zonās- Turcija izdomāja šogad nepāriet uz ziemas laiku. Es ceru, ka tas, tāpat kā nāves soda atjaunošana, ko plāno TR valdība, notiek, lai ieriebtu Eiropai. Man tas ierieba pamatīgi- pirms liktenīgā 30.oktobra izdomāju atzīmēt telefonā, ka negribu automātisko pāriešanu, cerot, ka pamodīšos īstajā laikā…Ahaaa, tas beidzās ar to, ka telefons… Turpināt lasīt
Pirms gada kādā grāmatu maiņas punktā manā acu priekšā neapmierināts lasītājs nolika “Uz kraujas rudzu laukā”, sakot, ka tas ir vislielākais murgs, kāds jebkad lasīts. Lai arī man mājās jau bija šī grāmata, un es romānu biju izlasījusi trīs reizes, es uzreiz pagrābu Selindžera darbu, jo man likās nepareizi, ka Holdenam būtu jāpaliek uz galda… Turpināt lasīt
Esmu gandrīz pabeigusi šī gada Goodreads lasīšanas izaicinājumu- ir izlasītas 63 no 67 grāmatām, un trīs stāv puslasītas. A Street Cat Named Bob: How One Man and His Cat Found Hope on the Streets jeb Ielas kaķis, vārdā Bobs. Autors Džeimss Bovens aprakstījis kritienu līdz viņa dzīves zemākajam punktam- heroīna lietošanai un dzīvošanai uz ielas, līdz viņa… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 