Par pusmūža krīzi saka, ka tā ir likumsakarīga, dabiska un nepieciešama katra cilvēka dzīves izaugsmes stadija. Pēdējo pusgadsimtu par to runā daudzi, vairāk gan pusmūža krīzi uztverot kā kaut ko ne pārāk apsveicamu un uzsverot vīriešu dzimuma izmaiņas (jauna sieva un automašīna, un, protams, ceļojums uz Indiju, lai atrastu sevi). Bet īsumā pusmūža krīze ir… Turpināt lasīt
Šis gads ir bijis īsts ceļojums Elenas Ferrantes pasaulē. Vispirms gada sākumā nāca Neapoles cikla pirmā grāmata “Brīnišķīgā draudzene”, par kuru es jau rakstīju te, tad es pārmetos uz pavisam citu Ferrantes darbu- romānu “The Days of Abandonment”. Šis romāns ir īsāks, tikai nieka 188 lappuses, bet melns kā darva. Itālijā tas esot noturējis lasītāko… Turpināt lasīt
Reiz dzirdēju, ka pēc trīsdesmit gadu vecuma sievietes arvien mazāk draudzējas. Kāda sieviešu draudzība, ja ir vīrs, bērni, kredīti, karjera, doktorantūra !?? Labi, ja satiecies reizi trijos mēnešos kādā jubilejā vai ātri izdzer kafiju pa ceļam uz mājām. Draudzība prasa enerģiju un resursus, un tāda pusaudziska dvēseles atkailināšanās jau sen tajā vecumā nav aktuāla. Nezinu,… Turpināt lasīt
Pirms gada kādā grāmatu maiņas punktā manā acu priekšā neapmierināts lasītājs nolika “Uz kraujas rudzu laukā”, sakot, ka tas ir vislielākais murgs, kāds jebkad lasīts. Lai arī man mājās jau bija šī grāmata, un es romānu biju izlasījusi trīs reizes, es uzreiz pagrābu Selindžera darbu, jo man likās nepareizi, ka Holdenam būtu jāpaliek uz galda… Turpināt lasīt
Latvijā esmu atsaldējusi rokas un kājas, bet bibliotēkas tāpat apmeklēju centīgi, uz laiku elektronisko formātu nomainot pret grāmatu stiepšanu no/uz bibliotēku. Gribas paspēt iepazīties ar visu jauno un neiepazīto latviešu literatūrā. Kādu laiku atpakaļ pieķēros Goodreads izlasīto grāmatu atķeksēšanai, un tagad, maldoties gar bibliotēku plauktiem, es piefiksēju sen lasītas grāmatas, kas joprojām nav atķeksētas kā… Turpināt lasīt
Ja pagājušos gados es nejauši vai apzināti izvēlējos pusaudžiem domātās grāmatas, tad tagad šo periodu ir nomainījis kaut kas cits- man apkārt ir grāmatas par karu, okupāciju un apokalipsi. Runas par zemestrīci Stambulā ir kaut kas tik pierasts kā angļiem cepumiņi pie tējas. Mājas tiek nojauktas, lai uzceltu jaunākus modeļus, kas varētu izturēt zemstrīci,… Turpināt lasīt
Kas jauns pasaulē? Turcija esot notriekusi Krievijas lidmašīnu netālu no Sīrijas robežas, par ko visi turki ir satraukušies un spekulē, kā būs ar gāzes cenām šoziem. Un es pa to laiku izlasīju divas turku autoru grāmatas. Abas bija tik dažādas, bet šodien pastāstīšu par grāmatu, ko rekomendēju izlasīt arī jums- Elifas Šafakas romāns “The bastard… Turpināt lasīt
Par pirmo teikumu un stafeti … Kad man bija knapi 18, es biju literārā nometnē Aicinājums, kur latviešu rakstnieki iztirzāja mūsu darbus. Un man ir spilgtas atmiņas par vienu rakstnieku, kurš, pavirši caurskatījis mūsu darbus, sakarutus uz kamīna (iekuram :D), saķēris galvu rokās, teica- “Pirmais teikums ir viss, kas vajadzīgs, lai kāds jūs lasītu. Paskatieties… Turpināt lasīt
Literatūras skolotāja Iveta Ratnīka 100 g kultūras raidijumā “Vai latviestis lasa latviešu literatūru?” saka, ka skolā viņi kā vēsturisko romānu ņēmuši Joņeva “Jelgavu 94”, un visi bērni bijuši sajūsmā. Es arī būtu. Bet tas, ko gribēju pateikt, ir- cik veca jūtos, iedomājoties, ka manas jaunības attēlojums skaitās gandrīz antīkā vēsture. Lai arī pēc gadiem esmu… Turpināt lasīt
Heijā, kas var būt labāks par brīvdienām Latvijā! Jo var taču beidzot tikt pie grāmatām latviešu valodā, un te nu būs tas, ko es izlasīju pirmo: Jelgava 94, Jelgava 94, Jelgava 94.. kāds varbūt vēl nav dzirdējis par Jelgavu 94? Ja Jāni Joņevu uztaisīs par Gada Eiropas cilvēku, tad viņš būs tikpat populāra 90.gadu ikona… Turpināt lasīt
Ilgi domāju par 10 mīļākajām grāmatām, kas mani visvairāk ietekmējušas. Sapratu, ka, pirmkārt, laika gaitā nekas nav diži mainījies, un, otrkārt, ar tām grāmatām man ir ilgstošas un nopietnas attiecības, bet diez vai vairākumu no tām es pārlasītu, savukārt es gribu pastāstīt par grāmatām, kas ir bijušas kā mazas aizraušanās. Nolēmu atcerēties grāmatas, kas mani… Turpināt lasīt
Īstās grāmatas atnāk īstajā laikā, to mēs visi zinām labi. Par Patriku Nesu biju mazliet dzirdējusi, un atkal nejauši, ejot cauri bibliotēkas plauktiem, acīs iekrita Patrika Nesa grāmata „More than this”. Kopš izlasīšanas ir pagājis kāds laiciņš, divi mēneši, bet galvenie varoņi joprojām ik pa laikam nāk mani apciemot, un tāpēc izdomāju tos pieminēt blogā.… Turpināt lasīt
Aiaiai, atkal sanāca iegrimt tajā dzīves posmā, kas saucas pārvākšanās no vienas valsts uz otru, un kas iekļauj sevī tādas lietas kā nelasīšana un nerakstīšana. Šo posmu pārtraucu ar vietējās bibliotēkas apmeklējums, kas Anglijā, protams, ir pavisam citāds kā Latvijā. Pirmkārt, viss ir tik datorizēts, vienīgā reize, kad es runāju ar cilvēku, bija reģistrēšanās bibliotēkā,… Turpināt lasīt
Es, kā izrādās, piederu pie Y paaudzes, lai arī esmu uzaugusi ar X paaudzes notikumiem un postulātiem. Ja jums nav ne jausmas, par ko es runāju, jāapskata attēls pa labi, un droši vien jāatrod, kā sauc jauno paaudzi, kas ir dzimusi pēc 2000.gada. Duglasa Koplenda grāmata “X paaudze” manā grāmatu plauktā ir 10 gadus, un … Turpināt lasīt
Kaa tur bija tajaa teicienaa- latvietim latvietis ir vislabakaa maltiite, bet aarzemees latvietis nereti kljuust par latviesha labaako draugu. Ar mani ir noticis taa, ka esmu satikusi latvieti ar graamataam, un peec 3 meeneshu lasiishanas tukshuma manaa dziivee, es uzklupu latviesha graamatplauktam, un lasiiju graamatas, kuras varbuut nekad taapat nelasiitu. Piemeeram, Paulu Koleju ‘Vienpadsmit minuutes’.… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 