Nespēju tam noticēt.. šis ieraksts ir iesalis melnrakstos jau otro mēnesi. Šoreiz pielaboju melnrakstu, jau neesot Stambulā, un ir jocīgi rakstīt par Stambulu, kad apkārt ir miers un tik liels klusums, ka man liekas- pag, tūlīt kaut kas notiks..klusums pirms vētras. Biju jau piemirsusi, ka klusums var būt tik perfekts. Izlēmu pastāstīt par mystery dining… Turpināt lasīt
Es REDZU. Jā, es redzu beidzot bez kontaktlēcām un brillēm. Šis sapnis ir piepildījies, un esmu kontaktlēcu šķidrumus un brilles noslēpusi tālāk no acīm. Un tomēr tagad tas liekas tik neticami, ka es gaidīju tik ilgu laiku, lai to paveiktu, jo sajūta ir vienkārši dievīga. Liekas, ka pirmo reizi sapratu, ka man vajag brilles, bija… Turpināt lasīt
Ar lielu interesi izlasīju gandrīz visu blogeru Latvijas Grāmatu izstādes apmeklējumu atskaites, bet man nesanāca aizbraukt uz šonedēļas Stambulas grāmatu izstādi/tirgu, tāpēc atskaites nebūs. Bet esmu ieraudzījusi jaunu tirdzniecības automātu paveidu Stambulā 🙂 Pirms tam jau biju pieminējusi, ka metro stacijā ieraudzīju šādu grāmatu tirdzniecības automātu jeb grāmatomātu. Un pagājušajā nedēļā kuģu piestātnē ieraudzīju jaunu tirdzniecības… Turpināt lasīt
Man ir ienācis jautājums par izklaides vietām Stambulā. Kad es saņēmu jautājumu, man likās, ka tas varbūt nav man adresēts, jo… es un izklaides vietas Stambulā?!? Jā, pirms tam EVS Turcijas projekta laikos es biju apmeklējusi dažādas vietas, un tas bija 2009.gada Turcijā un Stambulā- tagad, skatoties atpakaļ, tā man liekas pavisam cita, daudz brīvāka… Turpināt lasīt
Ko darīt, ja nerakstās? Sagaidīt lietainās dienas un tad mēģināt rakstīt. Diemžēl ar grāmatām tas pats- es lasu ļoti lēnām, apmēram viena grāmata divās-trijās nedēļās. Pat Mārgaretas Atvudas “Kaķaci” lasu jau gandrīz divas nedēļas. Pēdējā laikā man ir iepatikušies visādi stand up šovi, lai arī man nesanāk bieži tos apmeklēt. Tāpēc, kad uzzināju, ka… Turpināt lasīt
Mēs tagad dzīvojam atšķirīgās laika zonās- Turcija izdomāja šogad nepāriet uz ziemas laiku. Es ceru, ka tas, tāpat kā nāves soda atjaunošana, ko plāno TR valdība, notiek, lai ieriebtu Eiropai. Man tas ierieba pamatīgi- pirms liktenīgā 30.oktobra izdomāju atzīmēt telefonā, ka negribu automātisko pāriešanu, cerot, ka pamodīšos īstajā laikā…Ahaaa, tas beidzās ar to, ka telefons… Turpināt lasīt
Man ik pa laikam pienāk jautājumi par dzīvi Stambulā, cik te ir bīstami, kāda vīza ir vajadzīga latviešiem un tamlīdzīgi. Es cenšos, cik vien labi spēju, atbildēt uz jautājumiem par dzīvi Stambulā & Turcijā, bet velosipēdu nevajag izgudrot no jauna, jo par daudziem jautājumiem cilvēki ir paspējuši uzflimēt video. Ja tev ir vēlme uzzināt par… Turpināt lasīt
Sestdien es braucu uz Marmora salu, kas ir aptuveni divarpus stundu ilgā brauciena attālumā no Stambulas, un tā ir otrā lielākā Turcijas sala. Man ļoti patīk braukt uz salām, daudz vairāk ka uz daudzu miljonu apdzīvotajām pilsētām, un es patiešām sapņoju par dienu, kad Latvijai būs sava sala. Kā parasti reklamē salas TR? Vīns un… Turpināt lasīt
Latvija mani sauc mājās. Bet pagaidām… Pirmais septembris daudziem asociējas ar skolas sākumu, gladiolām un burtnīcu iepirkšanu. Kā arī, protams, tas ir neoficiālais rudens sākums, gaiss sāk smaržot pēc āboliem un kritušām lapām. Stambulā joprojām nevienu gladiolu neesmu redzējusi, un man vasara turpinās, bet laikam 1.septembris ir kāds maģisks datums arī turkiem. Iekāpjot sabiedriskajā transportā,… Turpināt lasīt
Karsti. Trokšņaini. Sākusies vīģu sezona. Drīz sāksies Cukura Bairams (Updated. Cukura Bairams jau bija, tagad būs Ziedošanas vai Upurēšanas Bairams. Man vienmēr jūk visi reliģiskie svētki šeit.) – plūdīs asinis. Es vienmēr iedomājos, ka Stambula ir kaprīza meitene- ne pārāk jauna, ne pārāk veca, bet ļoti skaista un untumaina. Mazliet atgādina sievieti, kādu parasti attēlo Kleopatru.… Turpināt lasīt
Šodien pirmo reizi visā uzturēšanās laikā Turcijā smaidošs šoferis pie gājēju pārejas mani palaida šķērsot ielu! Es biju tik pārsteigta, ka man saļodzījās ceļi un es gandrīz pakritu uz ceļa apmales. Šis ir grandiozs fakts, ko es nosvinēšu ar siera kūkas cepšanu. Tātad ir pagājusi vesela nedēļa, kopš virs galvas lidinājās iznīcinātāji. Kas ir mainījies? Manā… Turpināt lasīt
Diena, kad Turcijā sākās militārais apvērsums, man bija ļoti relaksēta, un es domāju, ka es to pirms miega noslēgšu ar Oldesa Hakslija “Brīnišķīgās jaunās pasaules” lasīšanu. Tad pēc plkst.22 Turcijas internets uzsprāga un es, tāpat kā daudzi citi, pielīmējās televizora ekrānam, ko es parasti nekad nedaru. Ko mēs redzējām? Armija bija ar mašīnām bloķējusi… Turpināt lasīt
Lai arī esmu minējusi, ka man nav sanācis izveidot ilgstošu draudzību ar turku sievietēm, es viņas apbrīnoju. To, kā viņas māk pastāvēt par sevi, kā ikdienā viņas spēj parādīt savu varu un palikt pie pēdējā vārda. Es apzinātu saku “ikdienā”, jo, domājot par to vispārīgi, man nekā nesanāk iedomāties, ka mēs kādreiz varētu būt… Turpināt lasīt
Stambulā un visā Turcijā ir sākusies plūmju sezona, tas ir, augļu tirgotāji pārdod mazas zaļas, nenogatavojušās plūmes. Turkiem tā ir īsta delikatese (daži zaļās plūmes ēd ar sāli), un dažus turkus var pat pilsētā redzēt karājamies zaros, lai tie pirmie novāktu šo brīnumu. Es gan atceros, kas ar mani visu laiku notika, bērnībā pārēdoties negatavus… Turpināt lasīt
Bodruma ir kūrorpilsēta Turcijas Dienvidos, kur es pavadīju pagājušo nedēļas nogali. Esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes par Bodrumu kā pilsētu, kur visa Turcija brauc atpūsties pašos trakākajos karstuma mēnešos un kur tusē pat TR slavenības. Pilsēta ir, protams, skaists atelpas mirklis no izplūdes gāzes un traktoru pilnās Stambulas (man visapkārt vai nu kaut ko nojauc… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 