Vēlos atrast garstāstu vai romānu latviešu literatūrā, kur būtu apskatīta sieviešu draudzība plašākā aspektā (Līdzīgi kā Elenas Ferrantes Neapoles tetraloģijā). Zinu par Grebzdes “Zosukalna meitenēm” – vai jums nāk prātā vēl kaut kas? ir taču jābūt vēl kaut kam?
Viens no 2019.gada lielākajiem notikumiem manā dzīvē bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums. Biju plānojusi to paveikt jau sen, bet nesanāca. Laikam vēl dziļi iekšā mazliet gruzdēja nepatīkamas sajūtas no studiju laikiem citās bibliotēkas telpās – čīkstošās grīdas, diskusijas par ienesamās somas izmēriem, aukstums un neskaitāmas stundas, pavadītas pie grāmatām un žurnāliem, kamēr fonā kāds klepo… Turpināt lasīt
Pirms mēneša bija mana bloga devītā dzimšanas diena. Tā pagāja nenosvinēta, un, šodien uzduroties šim attēlam, mani nogremdēja viegls nostalģijas vilnis par laikiem, kad es lasīju Ficdžeraldu un cik priecīga biju atrast viņa “Lielo Getsbiju” tajā antikvariātā netālu no tagadējās “Galerija Centrs”. “Lielais Getsbijs” izrādījās ļoti maza grāmata, un es joprojām atceros putekļaino klusumu tajā… Turpināt lasīt
Ko darīt, ja nerakstās? Sagaidīt lietainās dienas un tad mēģināt rakstīt. Diemžēl ar grāmatām tas pats- es lasu ļoti lēnām, apmēram viena grāmata divās-trijās nedēļās. Pat Mārgaretas Atvudas “Kaķaci” lasu jau gandrīz divas nedēļas. Pēdējā laikā man ir iepatikušies visādi stand up šovi, lai arī man nesanāk bieži tos apmeklēt. Tāpēc, kad uzzināju, ka… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 