Pienākusi 2016.gada bloga atskaites un pārdomu diena. Kopš 2015.gada 1.oktobra mans sekotāju skaits palielinājies no 105 sekotājiem uz 252 276 sekotājiem. Noteikti, ka pieaugumā jāvaino to, ka sāku rakstīt par savu dzīvi Turcijā (tātad daudz personiskāki ieraksti) un Santasbibliotēkai esmu izveidojusi Facebook lapu un mēģinu būt tviterī, kas man nezināmu iemeslu dēļ joprojām ne pārāk izdodas.… Turpināt lasīt
Esmu gandrīz pabeigusi šī gada Goodreads lasīšanas izaicinājumu- ir izlasītas 63 no 67 grāmatām, un trīs stāv puslasītas. A Street Cat Named Bob: How One Man and His Cat Found Hope on the Streets jeb Ielas kaķis, vārdā Bobs. Autors Džeimss Bovens aprakstījis kritienu līdz viņa dzīves zemākajam punktam- heroīna lietošanai un dzīvošanai uz ielas, līdz viņa… Turpināt lasīt
24.jūnijā pabeidzu lasīt Ingas Gailes romānu „Stikli”. Tā bija tā pati diena, kad kļuva zināmi Brexit rezultāti, un dīvainā veidā romāns un ziņas televizora ekrānā manā prātā savijās kā viens veselums, un šobrīd grūti atdalīt vienu no otra. Mēģinu nelasīt atsauksmes, pirms sāku lasīt jaunu grāmatu, bet par šo romānu, tāpat kā daudziem „Mēs. Latvija.… Turpināt lasīt
Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” ir viens no darbiem vēstures romānu sērijā „MĒS. Latvija, XX gadsimts”, un tā ir mana pirmā tikšanās ar šo romānu sēriju. Šajā romānā dominē trīs paaudžu sievietes, attēlotas laika posmā no 20. gs. 60. līdz 80. gadiem PSRS teritorijā. PSRS vairs nepastāv, bet atmiņas par to dzīvi ir saglabājušās daudziem,… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 