Nespēju tam noticēt.. šis ieraksts ir iesalis melnrakstos jau otro mēnesi. Šoreiz pielaboju melnrakstu, jau neesot Stambulā, un ir jocīgi rakstīt par Stambulu, kad apkārt ir miers un tik liels klusums, ka man liekas- pag, tūlīt kaut kas notiks..klusums pirms vētras. Biju jau piemirsusi, ka klusums var būt tik perfekts. Izlēmu pastāstīt par mystery dining… Turpināt lasīt
Es REDZU. Jā, es redzu beidzot bez kontaktlēcām un brillēm. Šis sapnis ir piepildījies, un esmu kontaktlēcu šķidrumus un brilles noslēpusi tālāk no acīm. Un tomēr tagad tas liekas tik neticami, ka es gaidīju tik ilgu laiku, lai to paveiktu, jo sajūta ir vienkārši dievīga. Liekas, ka pirmo reizi sapratu, ka man vajag brilles, bija… Turpināt lasīt
Ar lielu interesi izlasīju gandrīz visu blogeru Latvijas Grāmatu izstādes apmeklējumu atskaites, bet man nesanāca aizbraukt uz šonedēļas Stambulas grāmatu izstādi/tirgu, tāpēc atskaites nebūs. Bet esmu ieraudzījusi jaunu tirdzniecības automātu paveidu Stambulā 🙂 Pirms tam jau biju pieminējusi, ka metro stacijā ieraudzīju šādu grāmatu tirdzniecības automātu jeb grāmatomātu. Un pagājušajā nedēļā kuģu piestātnē ieraudzīju jaunu tirdzniecības… Turpināt lasīt
Man ik pa laikam pienāk jautājumi par dzīvi Stambulā, cik te ir bīstami, kāda vīza ir vajadzīga latviešiem un tamlīdzīgi. Es cenšos, cik vien labi spēju, atbildēt uz jautājumiem par dzīvi Stambulā & Turcijā, bet velosipēdu nevajag izgudrot no jauna, jo par daudziem jautājumiem cilvēki ir paspējuši uzflimēt video. Ja tev ir vēlme uzzināt par… Turpināt lasīt
Sestdien es braucu uz Marmora salu, kas ir aptuveni divarpus stundu ilgā brauciena attālumā no Stambulas, un tā ir otrā lielākā Turcijas sala. Man ļoti patīk braukt uz salām, daudz vairāk ka uz daudzu miljonu apdzīvotajām pilsētām, un es patiešām sapņoju par dienu, kad Latvijai būs sava sala. Kā parasti reklamē salas TR? Vīns un… Turpināt lasīt
Latvija mani sauc mājās. Bet pagaidām… Pirmais septembris daudziem asociējas ar skolas sākumu, gladiolām un burtnīcu iepirkšanu. Kā arī, protams, tas ir neoficiālais rudens sākums, gaiss sāk smaržot pēc āboliem un kritušām lapām. Stambulā joprojām nevienu gladiolu neesmu redzējusi, un man vasara turpinās, bet laikam 1.septembris ir kāds maģisks datums arī turkiem. Iekāpjot sabiedriskajā transportā,… Turpināt lasīt
Karsti. Trokšņaini. Sākusies vīģu sezona. Drīz sāksies Cukura Bairams (Updated. Cukura Bairams jau bija, tagad būs Ziedošanas vai Upurēšanas Bairams. Man vienmēr jūk visi reliģiskie svētki šeit.) – plūdīs asinis. Es vienmēr iedomājos, ka Stambula ir kaprīza meitene- ne pārāk jauna, ne pārāk veca, bet ļoti skaista un untumaina. Mazliet atgādina sievieti, kādu parasti attēlo Kleopatru.… Turpināt lasīt
Vasarā man par grāmatām nerakstās. Es tās lasu, bet daudz ko teikt man nav. Sēžu uz balkona, ar sāpošu sirdi skatos, kā jaunās metro līnijas dēļ izcērt kokus no mazā meža, kas bija neticamā kārtā saglabājies, un rakstu savus stāstus. Pagaidām tikai sev. Te būs īsumā, kas pēdējos mēnešos izlasīts: Mārgareta Atvuda – “Kalpones… Turpināt lasīt
Šodien pirmo reizi visā uzturēšanās laikā Turcijā smaidošs šoferis pie gājēju pārejas mani palaida šķērsot ielu! Es biju tik pārsteigta, ka man saļodzījās ceļi un es gandrīz pakritu uz ceļa apmales. Šis ir grandiozs fakts, ko es nosvinēšu ar siera kūkas cepšanu. Tātad ir pagājusi vesela nedēļa, kopš virs galvas lidinājās iznīcinātāji. Kas ir mainījies? Manā… Turpināt lasīt
Diena, kad Turcijā sākās militārais apvērsums, man bija ļoti relaksēta, un es domāju, ka es to pirms miega noslēgšu ar Oldesa Hakslija “Brīnišķīgās jaunās pasaules” lasīšanu. Tad pēc plkst.22 Turcijas internets uzsprāga un es, tāpat kā daudzi citi, pielīmējās televizora ekrānam, ko es parasti nekad nedaru. Ko mēs redzējām? Armija bija ar mašīnām bloķējusi… Turpināt lasīt
Lai arī esmu minējusi, ka man nav sanācis izveidot ilgstošu draudzību ar turku sievietēm, es viņas apbrīnoju. To, kā viņas māk pastāvēt par sevi, kā ikdienā viņas spēj parādīt savu varu un palikt pie pēdējā vārda. Es apzinātu saku “ikdienā”, jo, domājot par to vispārīgi, man nekā nesanāk iedomāties, ka mēs kādreiz varētu būt… Turpināt lasīt
Stambulā un visā Turcijā ir sākusies plūmju sezona, tas ir, augļu tirgotāji pārdod mazas zaļas, nenogatavojušās plūmes. Turkiem tā ir īsta delikatese (daži zaļās plūmes ēd ar sāli), un dažus turkus var pat pilsētā redzēt karājamies zaros, lai tie pirmie novāktu šo brīnumu. Es gan atceros, kas ar mani visu laiku notika, bērnībā pārēdoties negatavus… Turpināt lasīt
Esmu sākusi skaitīt dienas, līdz došos uz Latviju. Drīz, jau pavisam drīz. Un esmu iestājusies Rīgas Centrālās bibliotēkas virtuālajā rindā pēc grāmatām. Kā Padomju laikos. Man tikai pietrūkst virtuālā caurumotā tīkliņa, kurā sakraut desmitiem grāmatu, ko man obligāti jāizlasa. Ik pa brīdim ielogojos RCB sistēmā, lai apskatītos, cik cilvēki ātri vai lēni lasa. Lēni, mokoši… Turpināt lasīt
Diezgan ilgu laiku lasīju Marka Gabriela (autora vārds ir mainīts vairāku iemeslu dēļ) grāmatu par islamu un terorismu, jo patiešām vēlējos saprast. Kad beidzu lasīt, notika pēdējais bumbas sprādziens Ankarā (11.03.2016). Turcijā tas nav pirmais šāds uzbrukums, un esmu pieradusi, ka pēc katra bumbas sprādziena man sociālajos tīklos cilvēki jautā, vai ar mani viss ir… Turpināt lasīt
Reiz es nolēmu saskaitīt, uz cik darba intervijām savā mūžā esmu gājusi un kādos darbos esmu strādājusi. Un secināju, ka man ir tik daži interesanti stāsti no darba dzīves, bet pagaidām neesmu gatava tos publicēt. Visspilgtākais stāsts ir par to, kā mani apsūdzēja narkotiku lietošanā, un tad pajautāja, vai man nav bijušas galvas traumas, jo man… Turpināt lasīt
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 