Britu seriāli

 

Gada sākums izskatās kā bez-grāmatu laiks, tāpēc pastāstīšu par saviem mīļākajiem britu seriāliem. Man ļoti patīk tos iedalīt atsevišķā kategorijā, jo tas ir pilnīgi citāds humors, ja salīdzina ar vairākumu amerikāņu ražojumu. Mazliet piezemētāks, realāks, vairāk manai mentalitātei piemērots varbūt? Un aktieri neizskatās pēc supermodeļiem, bet gan atgādina kādu parastu cilvēku no blakus pagalma vai pārtikas veikala.

 

 

 

Un tāpēc sāksim ar vienu no maniem mīļākajiem komiķiem Dilanu Moranu un “Black Books” (2000- 2004). Tas ir stāsts par nīgru īru Bernardu, kurš visai brīvi vada savu grāmatu veikalu, no sirds ienīzdams pircējus un pamatīgi lietojot alkoholu. Viņam nav ne daudz pircēju, ne draugu, tomēr man ne vienā mirklī nebija garlaicīgi to skatīties. Mani piesaitīja gan grāmatu veikala vide, gan Dilana Morana tēlojums, kurš esot balstīts uz reālu grāmatnieku un viņa darbībām Dublinā:

“He looks like he’s swallowed a cup of sour milk and peed himself at the same time. He has this green bilious expression, years of displeasure have shaped his face”.

 

Es vienmēr esmu apbrīnojusi tos cilvēkus, kuri stāv lielveikalos un aicina uz degustācijām vai dala reklāmas lapiņas. Man vienmēr ir licies, ka tādam darbam vajag tik daudz pacietības un drosmes, un tāpēc arī Drifters (2013- ) mani ieinteresēja. Tas ir stāsts par trim meitenēm, kuras pēc universitātes pabeigšanas meklē “savu vietu zem saules” un pa to laiku piestrādā dažādos interesantos darbos, un viens no tiem ir dažādu produktu reklamēšana.  Vērts ir skatīties kaut vai galvenās varones sejas izteiksmju dēļ, jo man ir aizdomas, ka es nespētu parādīt kaut trešdaļu no viņas grimasēm. Bet šis bija seriāls, kur es pat reizēm smējos balsī, jo – jā, es varonēm līdzīgas britu meitenes biju satikusi, un viss varētu būt kā īstajā dzīvē.

 

 

Gribi uzzināt, kāda varētu būt britu “Friends” versija?

Tad jāskatās “Fresh Meat” (2011-2016), jo tā ir komēdija par sešu studentu dzīvi kopīgi īrētajā mājā Mančestrā. Bet lamīgā kārtā tur nav aizkadra smieklu, un joki ir daudz melnāki. Viņi daudz laika pavada krogā vai organizējot, piemēram, festivālu savās mājās. Visi jaunieši ir no dažādām Lielbritānijas vietām un sociāliem slāņiem, tāpēc interesanti apskatīties uz viņu savstarpējām attiecībām un atšķirībām saskarsmē.

Un mana “Fresh meat” varone ir Oregona, kuru attēlo Šarlote Ričija. Lai arī viņa nāk no inteliģentas un pārtikušas ģimenes, viņa cenšas izlikties par daudz zemāka slāņa meiteni, tomēr karjeras dēļ ir gatava uz visu.

 

Kad uzzināju, ka Šarlote Ričija tēlo arī seriālā “Siblings” (2014- ), es zināju, ka man tas jāredz. Ja ir redzēts amerikāņu seriāls “Don’t trust the b**** in Apartment 23“, tad kaut kādā veidā abu seriālu galvenās varones man atgādina viena otru. Lai arī amerikāņu seriālā Hloja ir iespaidīga, labi kopta un diegzan narcistiski noskaņota jaunkundze, arī britu Hanna neatpaliek no viņas egoisma izpausmēs.

Šoreiz seriāls ir par māsu un brāli, kuru attiecības ir diezgan dīvainas un visai atsvešinātas, tomēr viņi turpina dzīvot kopā vienā dzīvoklī. Seriālā “Siblings” ir arī mazliet haosa no ofisa dzīves, kas ir mans mazais magnēts attiecībā uz seriāliem, jo mana ofisa dzīve (īpaši strādājot UK) diemžēl nekad nav bijusi tik krāšņa kā britu seriālos.

 

 

Un mans mīļākais seriāls ir Peep Show (2003-2015)

Marks un Džeremijs ir divdesmitgadnieki, kuri dala dzīvojamo platību, bet viņiem nav pilnīgi nekā kopīga. Ja Marks ir orientēts uz karjeru, rutinizētām darbībām un dzīvo “pareizo” dzīvi, tad Džeremijam viss ir vienalga, viņš eksperimentē ar karjeras iespējām, seksualitāti un narkotikām, un gandrīz nekad nemaksā īri.

Viena lieta gan viņiem ir kopīga- viņi ir pilnīgi nepiemēroti attiecībām, un ar viņiem vienmēr gadās kaut kas interesants un smieklīgs.

Seriāls ir filmēts īpatnējā stilā- kamera pārtop par galveno varoņu “acīm” un parāda viņu atšķirīgo pasaules redzējumu, un atskaņo galveno varoņu domas un indīgās piezīmes.

Rakstot par saviem mīļākajiem seriāliem, sapratu vienu lietu- man patīk seriāli, kas parāda absurduma pilnas situācijas un haotiskus varoņus. Laikam jau tas daudz ko pasaka arī par mani?