Literatūra

Atmiņas par darbu grāmatnīcā


Jau sen briedu šim ierakstam, un, redzot biedra Pilsoņa foršo ierakstu par piecām cilvēku grupām, kas sastopamas grāmatnīcā, sadūšojos pastāstīt šo to par savu grāmattirgotāja pieredzi.

Sāksim ar to, ka man vienmēr bija gribējies strādāt grāmatnīcā. Atskatoties atpakaļ, man tas liekas interesants laiks, bet nekādu lielo ilūziju par strādāšanu grāmatnīcā man vairs nav. Domāju, ka vairāk neko tādu negribētu darīt. Vienīgi kopā ar Dilanu Moranu “Black Books” veikalā.. Tur viss likās ļoti smieklīgi, viegli un atvērti. Protams, ka realitāte ir cita.

Manuprāt, grāmatnīcā jāstrādā, ja :

1)patīk darbs ar cilvēkiem, cilvēkiem, cilvēkiem- visādiem cilvēkiem!

2)patīk grāmatas- šo es gribēju likt pirmo, bet tomēr, manuprāt, tas īsti nestrādā, ja esi vairāk intraverts cilvēks, kuram patīk lasīt un lēnām visu apdomāt, paklusēt, tad darbs grāmatnīcā liksies nepanesams par spīti visai lielajai mīlestībai pret grāmatām, jo grāmata ir tikai prece, un jāstrādā ar cilvēkiem un to problēmām/jautājumiem ikdienā (kas man beigās likās nepanesami sava introvertuma dēļ)

3)nesagādā problēmas darbs ar naudu, kases aparātiem, dokumentiem, jo ikdienā būs visu laiku jāskaita kase un jāveic apmaiņas vai atgriešanas operācijas utt. Sanāk tāds mazs grāmatveža darbs reizēm. No pun intended! 🙂

Darba plusi:

  • Grāmatas- vari lasīt visas grāmatas mājās un reizēm arī darba laikā (reti gan tas sanāk)
  • Atlaide pirkumiem grāmatnīcā- maza, bet noder
  • Slīdošais darba grafiks- studenti tā arī izdzīvo…
  • Stabila alga ar sociālām garantijām
  • Var iemācītīes, kā runāt ar “grūtiem” cilvēkiem (diplomātija), trenēt prezentēšanas iemaņas vai svešvalodu zināšanas.. Ja interesē..

Darba mīnusi:

  • Alga nebūs “konkurētspējīga”
  • Fiziskais nogurums būs milzīgs, jo šis darbs nenozīmē filozofēšanu par grāmatām pie tējas tases ar atšautu mazo pirkstiņu, bet gan grāmatu kalnu pārbīdīšanu, cenu mainīšanu akcijām (kad ar nagiem jāskribina nost simtiem cenu zīmes un jālīmē vietā citas) un neaizmirsīsim stāvēšanu kājās
  • Kientam gandrīz vienmēr ir taisnība!!!

+/-

  • Un, protams, ka pircējs vienmēr uzskatīs, ka esi izlasījis katru grāmatu- vai tā būtu Pilčere, latviešu modernie autori, vai Mao biogrāfija. Šis ir gan pluss, gan mīnuss, jo var dabut pasvīst, kamēr izdomā, ko pateikt par konkrēto grāmatu, gan iemāca reaģēt ātrāk un spontāni improvizēt.

TBC… To be continued..

9 domas par “Atmiņas par darbu grāmatnīcā

  1. Manuprāt, darbu grāmatnīcā daudzi ļoti romantizē – arī es agrāk domāju, ka tas sastāv no nebeidzamas kafijošans, grāmatu lasīšanas un sarunām par literatūru.
    Realitāte diemžēl stipri atšķiras no iedomām.

    Patīk

      1. Vienreiz pieteicos, bet, pirms grāmatnīca deva atbildi, jau biju saņēmis darba piedāvājumu no reklāmas aģentūras – arī nešķita īsti mans sapņu darbs, bet nu jau esmu nostrādājis tajā kā ārštata darbinieks gandrīz 2 gadus.

        Patīk

      2. Arī, bet lielākoties strādāju ar uzņēmumu publisko tēlu veidošanu, uzturot viņu sociālo portālu profilus. Strādāju arī kā redaktors un satura veidotājs vienā mazā portālā + veidoju mājaslapu tekstus.

        Patīk

      3. Ir arī. Pirmo gadu gan bija ārkārtīgi grūti – jauna pasaule un pienākumu neiedomājami daudz, kā arī atbildība liela, jo uz spēles likts uzņēmuma publiskais tēls.

        Patīk

  2. mēs ar kolēģi reiz domājām izdot grāmatu par darbu grāmatnīcā, jo cilvēki, kas apmeklē grāmatnīcas ir tik interesanti, ja tā varētu teikt.. nostrādāju grāmatnīcās 11 gadus, pietrūkst tās vides, ..

    Patīk

    1. jā, es tagad arī lēnām vācu kopā atmiņas no grāmatveikalu pieredzes, un sanāk tik daudz, viskautkas ir bijis.. tad jūs arī padalieties ar savām atmiņām. Lai arī domāju, ka grāmatnīcas dzīve un pircēji nav diez ko īpašāki par citām tirdzniecības vietām, varbūt mazliet inteliģnetāki.

      Patīk

Komentēt