The Rosie project/ Projekts “Rozija”

Tā, izlasām grāmatu un uzreiz uzrakstām, ko par to domājam. Pēdējās lasītās grāmatas bija vairāk vai mazāk vardarbību aprakstošas, tāpēc apraksti par tām vēl nav tapuši, lai es joprojām par tām domāju. Šonakt pabeidzu pilnīgā randomā izvēlētu grāmatu “The Rosie project”, par kuru iepriekš neko nezināju, bet likās, ka pēc dažādām terorismu un okupāciju aprakstošām grāmatām šī varētu būt riktīgi laba atslodze. Kā nekā, grāmatas vāks ir spilgti sarkans.

Grāmata ir starptautiska sensācija, ko esmu palaidusi garām. Grāmatas galvenais varonis ir Austrālijā dzīvojošais Dons, kuram ir Aspergera sindroma iezīmes, lai arī par to tieši grāmatā nav teikts, bet gan veikti daži mājieni par šo tēmu. Jau no pirmajām lapaspusēm skaidrs ir viens- Dons tik ļoti atgādina Šeldonu no seriāla “The big bang theory”, ka es nespēju domāt citādi. Principā stāsta uzstādījums- Šel(Dons) ir 40 gadu vecs ģenētikas profesors, kuram pasaulē ir divi draugi, ne pārāk labas sociālās prasmes, un kurš izdomājis, ka ir laiks atrast sievu. Tāpēc top “Sievas projekts” jeb “Kā Šel(Dons) dodas pasaulē meklēt mīlestību”. Šeldonam ir arī atbilstoši iedalīts šaurais interešu loks, kokainums un rutīnas pielūgšana, kas paredzēts laika ietaupīšanai un resursu pareizai izmantošanai. Tas nozīmē, ka viņa ēdienkarte ir saplānota pa dienām un ēdienreizēm, viņš nepārsniedz atvēlētās alkohola vienības, un “Sievas projekta” kritēriji ir akmenī kalti  un mainīt tos nedrīkt. Un vēl Donam šausmīgi besī, ja sievietei ir, piemēram, izteikta mīļākais saldējuma veids. Ja tā ir, tad sievas kandidātei jālido no projekta ārā.

Bet nu, protams, kā nu bez izmaiņām galvenā varoņa dzīvē un izaugsmē. Pēc dažiem neveiksmīgiem randiņiem uz skatuves parādās Rozija? (Rosie), kas strādā universitātē kopā ar Šel(Donu), ir visai gotiska paskata, mētājas ar sarkastiskiem jociņiem un smēķē. Rozija man uzreiz atgādināja Džeralda Darela grāmatu “Rozija ir mana radiniece”, lai arī Rozija ir zilonis, bet es nespēju viņu uztvert adekvāti. Viņas vārds izraisīja man šausmīgas asociācijas un raksturs atgādināja visai sarkastiski noskaņotās lēdijas no “The big bang theory”. Nez kāpēc Aspergera sindroms iet rokrokā ar tam pretstatītu sarkasmu? Šī grāmata varētu likt daudziem to ienīst garīgo slimību kā izklaides popularizēšanā, lai arī tā nepārkāpj robežu- nav taču skaidri pateikts, ka Šeldonam ir garīgās problēmas ne grāmatā, ne seriālā.

Katrā ziņā Rozija ir pilnīgi nepiemērots sievas modelis, ko saprot un atzīst abi. Bet, protams, kā jau visu romantisko komēdiju centrā parādās kaut kas abus nepiemērotos varoņus sasaistošs, kā, piemēram, Rozijas vēlme uzzināt, kas ir viņas īstais tēvs. Šajā gadījumā, protams, var palīdzēt ģenētikas profesors Dons.

Grūti vērtēt šo grāmatu (bet sliecos uz 3,5 no 5), jo es pieteikami labi pavadīju laiku un pat sasmējos dažās vietās, bet romāna uzbūve man atgādināja romantiskās komēdijas scenāriju, jo lasot es visus notikumus spilgti redzēju kā savu acu priekšā. Manas aizdomas izrādījās pamatotas- “The Rosie project” bija sākumā scenārijs, kas pēc tam pārgāja uz grāmatas formātu. Bet, protams, ja jau grāmata ir sensācija, tad būs arī filma, un autors jau ir sabēdājies, ka Rozijas lomu neatveidos Dženifera Lorensa. Un labi, ka tā.

Tas, kas man nepatika- lai arī parasti tās ir sievietes, kurām jāmainās vīriešu dēļ, šoreiz tas ir Dons. Rozija ir tā, kas viņam saka – ja vien tu ģērbtos citādi, ja vien tu nomainītu brilles, ja vien tu mācētu uzvest sociāli pareizi, ja vien tu to un to… Grāmatas beigās šis izvēršas par labi izstrādātu konfliktu, kur Šel(dons) sēž uz balkona ar viskija pudeli un klausās bērnības mūziku, un saprot, ka nav spējīgs dot to, ko Rozijai vajag. Bet tad nākamajā rītā viss beidzas laimīgi, lai arī es gribētu būt sadiste un likt viņiem abiem pamocīties, nevis uzražot Holivudas beigas. Bet, protams, sensācijai ir arī turpinājums – “The Rosie effect”. Dzīvosim redzēsim.