Bernārs Verbērs “Eņģeļu impērija”

Ar visām biezajām grāmatām man ir viena problēma- grūti iesākt lasīt (uzņemties atbildību) un pēc tam grūti atrauties. Šoreiz biju ļoti priecīga atkal satikt Bernāru Verbēru un viņa aizpasaules impēriju, tanatonautus, galvenos iedvesmojošos varoņus Mišelu Pensonu un Raulu Razorbaku. Par “Tanatonautiem” dažus mēnešus iepriekš jau uzrakstīju šeit.
Šī grāmata turpina ceļojumu pa Nāves Kontinentu. Ja pirmā grāmata “Tanatonauti’ vēsta par tanatonautikas kustības pirmsākumiem, brīvprātīgajiem, kas paši devās izpētīt nāvi dažādu iemeslu dēļ, kā arī citiem interesentiem, kas, izmantojot dažādas metodes, pētīja nāves noslēpumu, tad otrā grāmata fokusējas beidzot uz paša tanatonautikas virziena aizsācēja Mišela sajūtām pēc nomiršanas. Tātad- beidzot personīgā pieredze un nekādu atstāstu, kas notiek pēc nomiršanas.
Pirmās lappuses nav pašas aizraujošākās- manuprāt, paradīzes aprakstiem vajadzēja būt mazliet krāsainākiem un sulīgākiem, katrā ziņā man nekādas dižās asociācijas neveidojās. Situāciju mazliet uzlaboja slavenu cilvēku parādīšanās (Merilina Monro, Emīls Zolā, Māte Terēza u.c.), tādējādi ieliekot humora vai ironijas devu stāstījumā, un tad jau es atkal atpazīstu neatkārtojamo Verbēra rakstīšanas stilu.
“Eņģeļu impērija” rakstīta un apkopota tādā pašā “seriāla” stilā- ar citātu un pārspriedumu pauzēm starp varoņu dēku kulminācijas punktiem. Tā kā galvenais varonis Mišels kļūst par sargeņģeli trim cilvēkiem, stāstījums sazarojas, pievēršot uzmanību katra sargeņģeļa objekta reinkarnācijas procesam, piedzimšanai un turpmākajai dzīvei.
Šo grāmatu es lasīju ceļojuma laikā, un man šī grāmata kalpoja kā pamatīgs refleksijas instruments- 2000 km garā ceļojuma laikā pārdomāju visu savu dzīvi, “uzduroties” kādam interesantam tēlam vai teicienam. Verbērs runā par cilvēka bēgšanu no problēmām – ar ķīmisko vielu palīdzību, ģeogrāfisko aizceļošanu vai bēgšanu mākslā, kas patiesībā ir viens no veselīgākiem bēgšanas veidiem, jo palīdz izmisumu, dusmas, sāpes transformēt mākslas darbos. Tāpat viena no grāmatas galvenajām tēmām ir hierarhija, kas pastāv jebkura veida attiecībās un arī Paradīzē, un izvēles brīvības jēdziens- vai cilvēkam izvēles brīvība patiesībā ir dāvana vai sods. Tāpat tiek atzīmēts, ka vienīgais cilvēka pienākums ir radīt un gūt prieku, nekas cits patiesībā nav tik svarīgs cilvēka dzīvē kā prieks.
Es gaidīšu grāmatas turpinājumu, bet jūs uzlieciet Pink Floyd dziesmu “Shine on you crazy diamond”, (jo šī bija vien no dziesmām, kas radīja šo darbu) un palasiet par savu sargeņģeli no zinātniskās fantastikas perspektīvas 🙂