Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Gundars Ignats “Pārbaudes laiks”


Latvijā esmu atsaldējusi rokas un kājas, bet bibliotēkas tāpat apmeklēju centīgi, uz laiku elektronisko formātu nomainot pret grāmatu stiepšanu no/uz bibliotēku. Gribas paspēt iepazīties ar visu jauno un neiepazīto latviešu literatūrā. Kādu laiku atpakaļ pieķēros Goodreads izlasīto grāmatu atķeksēšanai, un tagad, maldoties gar bibliotēku plauktiem, es piefiksēju sen lasītas grāmatas, kas joprojām nav atķeksētas kā izlasītas, lai arī who cares… Es labi atceros grāmatu vākus, bet neatceros no 10-15 gadus atpakaļ lasītā tikpat kā neko, izņemot “mīlas romāns” vai “kaut kāda fantāzija”. Un vai tad tas nozīmē, ka es tiešām esmu tās izlasījusi un ar mierīgu sirdi varētu atķeksēt kā izlasītās, ja es galīgi neatceros ne sižetu, ne varoņu vārdus? Vai tas nozīmē, ka šīs grāmatas uz mani nav atstājušas nekādu iespaidu vai ka esmu nelietīga lasītāja, kas pret grāmatām izturas kā pret džankfūdu? Es bibliotekārei pajautāju, vai iespējams uzzināt visas grāmatas, ko esi izņēmis bibliotēkā. Jā, iespējams, līdz 2009.gadam, tikai pats elektroniski tam netiec klāt (žēl!), bet it kā varot izprintēt.

Labi, Goodreads plaukti man mazliet papildinājās, bet metu šai nodarbei mieru, jo tāpat visu es nespēšu atcerēties, lai kā ziņkārība mani urdītu par līdz šim izlasīto grāmatu skaitli. Es pasēdēju savā bibliotēkā (RCB) un novēroju apmeklētājus, kā arī bibliotekāres darbā. Nekas jautrs negadījās, izņemot viena tante lasīdama apēda begala daudz cepumu, un žirgtā bibliotekāre trenkāja un kaunināja kādu nošņurkušu vīrieti, teikdama, ka viņam jāiet sēdēt citā nodaļā, jo šeit taču esot bērnu nodaļa, un bērni no viņa baidās. Man, starp citu, ir vecā papīra bibliotekāra apmeklētāja kartiņa, kas izskatās kā no Otrā Pasaules kara muzeja, un man jauka bibliotekāre apsolīja drīzumā iedot jaunu, mirdzošu plastikāta karti.

Bet jaunākās ziņas ir tādas, ka esmu sajūsmā par latviešu rakstnieka romānu! Jā, jā! Un, kamēr es esmu vēl uz sajūsmas viļņa, es ātri visu šeit izrakstīšu ārā, lai es nepārdomātu un laiks neizdzēstu neko no šīm jaunatklājēja sajūtām. Nav tā, ka man latviešu literatūra nepatiktu, es cenšos lasīt visu jauno un to, kas mani ir ieinteresējis medijos vai sarunās ar gudriem cilvēkiem, bet man vienmēr ir maza piesardzības sajūta, iesākot latviešu autora grāmatu. Nu tāds sajaukums starp obligātās literatūras saraksta lasīšanas netīksmi, nodzeltējušo lapu šķiršanu un mēģinājumiem saprast, par ko ir grāmata.

Un, lūk, šī ir grāmata, kas pielipa manām rokām uz divām dienām:

DG_PARBAUDES LAIKS_vaks_3

 

Neatceros, kā atradu. Bet esmu laimīga, ka atradu.

Gundaram Ignatam pirmā grāmata bija stāstu krājums “Bez jakas”, kas man tagad stāv rindā uz lasīšanu, bet es uzsāku Ignata talanta atklāšanu ar viņa otro grāmatu- pirmo romānu. Galvenais varonis Ingars ir pabeidzis universitāti un gatavojas savai pirmajai darba dienai kādas ministrijas Uzraudzības un kontroles departamentā. Viņam no studiju laikiem ir draudzene Ilvija, ar kuru viņi dzīvo mazā Pārdaugavas dzīvoklī. Pirmā darba diena kā jau pirmā diena- daudz neskaidrību, iepazīšanās ar kolēģiem un nesakarīgu darba programmu. Lasot romānu, liekas, ne man, ne Ingaram līdz romāna beigām nav skaidrs, kas īsti ir viņa darba pienākumi un kas ir šī koncepcija, ko jāapstriprina valdībai. It kā tik ierastās, bet spilgti aprakstītās pelēkās sadzīviskās ainiņas mijas ar absurdiem darba aprakstiem un dialogiem, ievelkot vienkārša darba cilvēka dzīvē. Ingara kolēģu aprakstos var sazīmēt arī savus bijušos kolēģus, jo Gundaram tēlu izstrādāšana ir padevusies riktīgi laba. Dzīvē es pazīstu tikai vienu Ingaru, un arī tas, kā autors ir aprakstījis savu Ingaru, liekas kā mana paziņas dzīves atainošana. Arī humors ir izcils, skaļi nesmējos, bet situācijas absurduma uzburšanas smalkumu novērtēju.

Ingars nav nekāds supervaronis, viņš slīd pa dzīvi, tāpat kā daudzi citi, uz brīdi apstājas pie lielveikalu kuponu traukiem, cenšas piektdienās ar alkoholu aizmirst par darbu uz divām īsām brīvdienām, lai pirmdienas rītā iesēstos izļurkātā darba krēslā un pirms darba uzsākšanas izlasītu ziņas, horoskopus un laika prognozes. Tad, protams, ir darba parastie līkloči- tenkas un intrigas, rīvēšanās ar kolēģiem un vadību, solījumu nepildīšana, uzslavas un kritika vienā teikumā, bet pāri visam darba vietas savdabīgā atmosfēra ar profesionālo valodu, pilnu ar svešvārdiem un bezjēdzīgām frāzēm. Darba jēgu viņš īsti neredz, bet viņam par to maksā, un pēc dažiem mēnešiem viņš ir iemācījies profesionālo bezjēdzīgo slengu, kā arī to, kā izvairīties no darbiem visefektīvāk. Un tad vienu dienu viņu apciemo doma, kas ir apciemojusi arī mani vairākos darbos- un šādi katru dienu līdz pensijai? Nekam nemainoties, jo sistēma nemainās, jāmainās tev..

Vienīgais netikums- deminutīvi. Es nesaprotu to biežo lietošanu. Vai tas ir ar nodomu, lai parādītu ierēdņa mēģinājumus pielabināties sistēmai, iekļauties, būt patīkamākam un pozitīvākam? Vai arī to, ka Ingars nav pieaudzis un bērnišķīgi atliek lēmumu pieņemšanu? Visas “čībiņas”, “eglītes”, “balkoniņus”, “beretītes” utt. es būtu vēlējusies pārveidot, jo tie man nejauki koda acīs. Labi, štrunts par deminutīviem, es lieku piecas balles un iesaku visiem.

 

 

 

Advertisements

11 thoughts on “Gundars Ignats “Pārbaudes laiks”

  1. Arī man Pārbaudes laiks patika. Obligātā lasāmviela visiem, kas gatavojas strādāt valsts struktūrās. Ministriju būtība ir parādīta perfekti. Vienīgi beigās, kad gaidīju no varoņa kādu interesantāku rīcību, vai pat kādu drosmīgu izlaušanos no aplociņa, viņš, hop, tikai vienkārši nomaina vienu sistēmu pret citu, un ir sajūta, ka mēs atkal esam turpat, kur grāmatas sākumā. 🙂

    Like

    1. Es Ingaru nevienu brīdi neuztvēru kā cīnītāju, un tāpēc man pat viņa izraušanās no LV vides likās diezgan adekvāts solis viņam. Bet būtu interesanti, ja viņš aizejot konfrontētu tiešos priekšniekus.. Jo daudzi likās nozombēti.

      Like

      1. Nedomāju, ka galvenajam varonim vajadzēja mesties cīņā ar sistēmu. Bet beigās tomēr viņa mērķi un dzīves saturs būtiski nemainījās. Viņš vienīgi tika aplociņā ar biezāku zāli un iespējams, ka drīz vien viņam atkal nedos mieru sakrālais jautājums – vai patiešām tas ir viss, kas man dzīvē lemts? 🙂

        Like

  2. Man šī grāmata, ja godīgi, šķita – lasīt var, bet nekas īpašs tur nav. Nezinu, varbūt tāpēc, ka gana daudz esmu strādājis valsts iestādēs. Man tolaik pat gribējās sākt tur piedzīvotos marasmus piefiksēt, bet negribējās, lai no tā atpazīst kolēģus un tagad jau daudz kas ir aizmirsies.
    Toties Ignata pirmā grāmata man ļoti patika. Tāpēc arī Pārbaudes laiku nopirku bez garas domāšanas.

    Like

    1. Man atkal pretējais- es nekad neesmu strādājusi valsts iestādēs, bet pie Ignata tik spilgti aprakstītā “Privātā”. Un man visa šī koncepcijas stiepšana un uzspēlētā darbošanās likās baigi interesantā.. Toties kopīgais bija- manuprāt, bezjēdzīgās sapulces, kuras notiek vairākas stundas un ar smaidu uz lūpām notiek šķēpu laušana.

      Like

  3. Ļoti laba grāmata par valsts pārvaldes tipisko darbības stilu. Vajadzētu izlasīt ikvienam, kurš apdomā karjeru valsts iestādē. 🙂 Mierīgi var atrast gandrīz visus darbinieku (ierēdņu) tipus, kādi sastopami arī realitātē. Vienīgi pietrūka kāda donkihotiska cīnītāja…

    Like

      1. Protams. Turklāt ir vairāki parasto ierēdņu un ierēdņu–priekšnieku tipi. Grāmatā daži no tiem bija visai spilgti attēloti. Piemēram, pompozā aktīviste departamenta direktore (ārišķīga darbība, lielākoties neauglīga, bet priekšstats, ka viss notiek). Turpretī Roberts ir tāds neredzamais vadītājs, visiem labs, kaut ko dara, nevienam netraucē. Tāpat Ingara kolēģes: Valērija (čubinās kaut ko, norobežojusies no pasaules), Linda (aktīviste, mūžīgā pusdienotāja, ziņu avots un darbu nogrūdēja); Ginta (nopietna, jau rutīnā ieslīgusī, bet darba bezjēdzību apjautusi). Iepirkumu komisijas locekļi – ielikti kārtējā komisijā, paši īsti nesaprot, ko dara, bet tāpat viss rit savu gaitu.

        Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s