Kursa darbs “”Literatūras blogi Latvijā”

Pirms kāda laika saņēmu ziņu no studenta, kurš pēta literatūras blogus Latvijā un kurš lūdza man atbildēt uz dažiem jautājumiem. Mani tik ļoti iepriecināja ziņa, ka kāds beidzot pēta to, ko es biju gribējusi pētīt, ka atcerējos, ka reiz senos laikos viena no manām identitātēm bija – grāmatu blogere.

Ienācu savā blogā un kā pensionāre saķēru galvu, jo dizains un visas pogas bija mainījušās, – tik sen nebiju te bijusi.

Iespējams, ka kāds dusmosies, bet palūdzu studentam izlasīt pārējo blogeru atbildes uz jautājumiem, jo man ļoti interesēja, ko kurš varētu būt teicis. Bet, lai būtu godīgi, izdomāju nopublicēt arī savas atbildes.

1. Kas Jūs mudināja uzsākt literatūras blogu? Vai tas bija sarežģīti? Šobrīd literatūras blogu uztverat kā hobiju, darbu vai pienākumu?

Sāku rakstīt pirmos bloga ierakstus ap 2010.- 2011. gadu, jo vēlējos izlasīto saglabāt un uzskaitīt. Tobrīd likās, ka ir daudz ko teikt (tagad nav 😀 ) un, protams, es melošu, ja teikšu, ka nevēlējos sadarboties ar izdevniecībām. Pirms tam rakstīju par grāmatām jauniešu portālam, kas vairs nepastāv, un tad man likās, ka vajag tomēr savu personīgo mediju, kur izteikties.

Izrādījās, ka ir pavisam viegli izveidot blogu wordpress platformā, piesaistīt tam sociālos mediju, un tā tas aizgāja. Visa veida blogi toreiz bija diezgan populāri, un man patika būt “tur iekšā”.

Šobrīd rakstu ļoti reti (viens vai divi ieraksti gadā), jo liekas, ka visu esmu pateikusi, neko īsti vairs negribu analizēt, jo šo radošo enerģiju pārvirzīju uz studijām un pati rakstu, tāpēc uz grāmatu kritiku/aprakstiem skatos pavisam citādi, kā uzsākot blogu pirms vairāk kā 10 gadiem.

Tagad es desmit reizes apdomāju, vai mans sakāmais vispār ir derīgs un interesants, kaut gan ļoti pietrūkst tās sajūtas, kad bloga rakstīšana bija iedvesmojošs pasākums. Ik pa laikam kaut ko uzrakstu, jo gribas saglabāt atgriezenisko saiti un kontaktus, bet grāmatu apskati Instagramā ir daudz populārāki par blogiem, un es neesmu gatava Instagrama formātam. Jo vairāk gadu paiet, jo vairāk liekas, ka grūti pateikt ko jaunu.

2. Kā Jūs vērtētu savu lasīšanas pieredzi, cik daudz lasījāt bērnībā, un cik daudz lasāt šodien? Kā šī pieredze ir ietekmējusi Jūsu personīgo vai profesionālo izaugsmi?

Sākšu ar to, ko blogā, sadaļā par mani, rakstīju pirms daudziem gadiem, jo šis teksts atspoguļo jautājuma būtību:

“Pirmajā klasē man negāja ar lasīšanu- nekādi nevarēju iekļauties skaļi izlasīto vārdu minimumā, lai skolotāji tevi liktu mierā vai slavētu. Mājās nācu ar neapmierinošām atzīmēm. Vasarā atkāju “Sprīdīša bibliotēku”.  Otrajā klasē ātrlasīšanā biju otrajā vietā, un vienmēr zināju, kurā datumā man jānes grāmatas atpakaļ uz bibliotēku. Lasīju visur un visu.  Lasīju pa ceļam no bibliotēkas uz mājām, šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas. Lasīju, kad citi bērni spēlējās ārā. Lasīju pat kukurūzas pārslu sastāvu uz pakas brokastu laikā.

Lasīju un joprojām lasu vairākas grāmatas mēnesī.  Bērnībā kādu brīdi mēģināju pierakstīt izlasīto grāmatu skaitu un īsas piezīmes par grāmatu, bet tad mana klade pazuda. Grāmatas un literatūra ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, tāpēc grāmatu lasīšana ir man ļoti personīga nodarbe- tā vienmēr atgādina kādu noteiktu posmu manā dzīvē, grāmatu varoņos es atrodu tos cilvēkus, ar kuriem jau sen ir zudis kontakts, vai iepazīstu cilvēkus, ko man nekad nav gadījies satikt. Grāmatas ir joga manam prātam- visu lieko no prāta ārā, kamēr notiek kvalitatīvs informācijas apmaiņas process.”

Kas ir Santasbibliotēka?

Esmu strādājusi grāmatniecības nozarē un gandrīz nekad neesmu pārtraukusi lasīt/rakstīt. Grāmatas un rakstīšana ir manas dzīves svarīga daļa, un nedomāju, ka tas varētu kādreiz mainīties. Par izmaiņām laika gaitā – sākumā nepatika latviešu literatūra, tagad lasu gandrīz tikai to.

3. Vai uzskatāt, ka ar savu darbību spējat veicināt lasīšanas ieradumu sabiedrībā? Kādas negatīvas tendences saskatāt lasīšanas ieradumos mūsdienās?

Iespējams, ka es pamudināju kādu izlasīt vai apdomāt kādu grāmatu, bet nedomāju, ka būtu mainījusi kāda dzīves stilu. Blogošana – tā vispirms ir enerģijas apmaiņa starp grāmatu blogeriem un lasītājiem, un grāmatas piespiest mīlēt ir diezgan neiespējami.

Īsti nevaru iedomāties, kādi ir lasīšanas paradumi mūsdienās… Izvēlēties e-grāmatu, nevis īsto grāmatu? “Nozagt” grāmatu torentos, nevis nopirkt? Lasīt pa diagonāli? Man liekas, ka gan grāmatu izdevēji, gan blogeri teiks, ka grāmatu lasīšana jāveicina vienalga kādos veidos.

Vienīgais, kas nāk prātā, bet tā varbūt ir tikai mana personīgā attieksme, – ir mīļākās grāmatas būšana taustāmā formātā, jo 95% grāmatu var lasīt telefonā vai citās ierīcēs, bet to īpašo grāmatu vēlos lasīt kā īstu grāmatu, jo lasīšana tad ir kas vairāk par lasīšanu, tā jau ir dzīves baudīšana.

4. Kādas īpašības jūsuprāt piemīt veiksmīgam literatūras blogerim? Vai Jums tādas piemīt un vai cenšaties tās atspoguļot savā darbībā?

Es vienmēr nodalīšu blogu blogeri un instagram blogeri. Vēl jau par grāmatām runā video un audio formātā, bet tā jau ir cita niša.

Ja runā par veiksmīgu bloga blogeri, tad jāpiemīt spējai analizēt izlasīto plašāk par patīk/nepatīk, vēlmei paskatīties uz citu komentāriem, ciešamai valodas izjūtai (ja trūkst pāris komati, tad ir pieņemami, bet domai jābūt loģiski izstāstītai), radoši pasniegt savas domas, jo pienāk brīdis, kad liekas, ka raksti vienu un to pašu.  Domāju, ka man piemita gandrīz viss pieminētais.

Ja runā par Instagram blogeru veiksmes stāstiem, – tad es neesmu eksperte, reti lasu Instagrama grāmatu atsauksmes. Bet, manuprāt, jābūt talantam īsi, konkrēti un saistoši pasniegt informāciju, jābūt pašpārliecinātam ekstravertam kameras priekšā (kas es neesmu).

Obligāti jābūt bildei vai video, jo domāju, ka pliku tekstu lasa retāk kā vizuāli noformētu. Aktīvi un ātri jākomunicē gan ar izdevējiem, gan komentētājiem, un blogošana Instagramā man saistās ar mārketingu.

5. Kā Jūs izvēlaties literāros darbus, kurus aprakstāt savā blogā? Vai to popularitāte ir ietekmējusi Jūsu izvēli? Vai mēdzat ietekmēties no citiem blogeriem?

Kad sadarbojos ar izdevniecībām, reizēm lasīju jaunākos darbus. Bet sapratu, ka man patīk lasīt ne tikai jaunākos darbus, tāpēc rakstīju par to, ko lasīju angļu valodā vai vecākas grāmatas. Nekādu izvēles kritēriju nebija – necentos gūt popularitāti, lasot tikai jaunākās grāmatas.

Tāpat arī necentos lasīt blogeru ieteiktās grāmatas, ja mani tās neuzrunāja. Ja uzrunāja kaut ko blogera ierakstā, piefiksēju grāmatu “goodreads” un tad, iespējams, kaut kad arī izlasīju.

6. Cik daudz laika veltāt publicējamā ieraksta izveidei? Vai cenšaties pieturēties pie sava sākotnējā viedokļa, un vai tas kādreiz ir mainījies izveides laikā?

Pirmsākumos centos ierakstus veidot kā rakstus, apskatot grāmatas no mana viedokļa un paskatoties, kas par grāmatu zināms internetā. Reizēm pievienoju kādu video, kas bija saistīts ar grāmatu. Tas aizņēma pāris dienas.

Pēc tam man bloga ieraksti kļuva par refleksiju vai radošu impulsu, kur īsā laikā pierakstīju visas domas un parasti arī ātri publicēju.

Savu viedokli bloga ierakstos nekad nemainīju (gramatiku – gan). Man joprojām prātā palikušas dažas grāmatas, par kurām ir bijis grūti izteikt viedokli, un par tādām ir grūti rakstīt, lai arī ir saprotams, ka konkrētā grāmata ir izcila.

7. Vai mēģināt ieverot noteiktu sistemātisku pieeju bloga veidošanā – cenšaties ievērot konsekventu viedokli,publicēšanas grafiku, pasniegšanas stilu vai noformējumu, pievienojat informāciju par autoru un aprakstīto darbu?

Nē, jo man nepatīk rutīna. Man patika apskatīt grāmatu no savas pieredzes un par to arī tā rakstīt – subjektīvi un radoši.

8. Vai, publicējot ierakstu savā blogā, piedomājat pie kādas īpašas publicitātes veicināšanas stratēģijas un cik jūsuprāt tā ir svarīga? Vai bloga publicitātes veicināšanas nolūkos aktīvi darbojaties sociālajos tīklos?

Atklāju, ka sociālie konti Facebook, Instagram, Twitter utt. daudz ko dod bloga popularitātei, bet man nekad nebija vēlmes būt grāmatu blogeru topa pirmajās rindās un īsti nepatika sevi reklamēt.

9. Vai pēc ieraksta publicēšanas esat izjutis/usi negatīvu attieksmi par savu viedokli un kā tas jūs ietekmēja? Vai ši vai cita iemesla dēļ kādreiz esat izņemis/usi ierakstu?

Domāju, ka dažām izdevniecībām nepatika mans neslavinošais viedoklis un to arī varēja just, jo vairs īsti nevēlējās sadarboties.

Pirmsākumos esmu izdzēsusi tikai vienu ierakstu, jo pēc laika to pārlasot, man likās, ka tur nebiju pateikusi, ko patiesībā domāju par to grāmatu.

10. Cik bieži izjūtat pozitīvu stimulu no bloga lasītājiem un sekotājiem? Vai tas ir kādreiz radījis tieksmi izpatikt?

Jo vairāk rakstīju, jo vairāk bija atsaucības, komentāru un atzinības, bet tas nāca galvenokārt no grāmatu blogeru vidus. Tas radīja nevis tieksmi izpatikt, bet rakstīt regulāri un vairāk. Tagad es realizējos citādi.

11. Cik bieži izdevēji ir izrādījuši interesi ar Jums sadarboties? Cik svarīga jūsuprāt literatūras blogeriem un izdevējiem ir šāda veida sadarbība un vai tā var ietekmēt viedokli par literāro darbu?  

Mani blogošanas laiki bija arī pirmsākums izdevniecību darbam ar blogeriem mārketinga aktivitāšu ietvaros. Man liekas, ka pirmā sadarbību ar blogeriem uzsāka “Zvaigzne ABC”, tad sekoja pārējās izdevniecības. Man nebija dižu ilūziju, kāpēc viņi mūs aicināja uz pasākumiem, jo bezmaksas grāmata bija darbs par grāmatu popularizēšanu internetā. Sākumā bija daudz pasākumu tieši  blogeriem, par šī brīža situāciju nezinu.

Man ir bijuši daži piedāvājumi sadarboties, bet es gandrīz nekad to nedaru, jo man nav interesanti. Zinu, ka izdevēji grib, protams, pozitīvu viedokli, kas var mudināt uz grāmatas pirkšanu, bet es negribu rakstīt pozitīvi, ja grāmata man nepatīk.

Kāda rakstniece man bija atsūtījusi savu manuskriptu, lai uzzinātu manas domas par to. Es to ar prieku izlasīju un izteicu savu viedokli, bet atteicos rakstīt atsauksmi uz grāmatas vāka par naudu, jo īsti nebiju pārliecināta, ka esmu tam īstais cilvēks.

Nezinu, kā tas notiek tagad. Nedomāju, ka blogeriem maksā par atsauksmēm. Kultūras žurnāliste Jūlija Dibovska ir runājusi podkāstā “Piedzīvot” (jāpameklē Spotify), ka viņa uzskata, ka izdevniecības blogerus mazliet izmanto. Tas varētu noderēt Tavam izpētes darbam, jo parāda blogošanu no visām pusēm.

12. Kāpēc literatūras blogi Latvijā ir tik nepopulāri? Vai literatūras blogiem vispār ir nozīme Latvijas grāmatniecībā?

Literatūras blogi nav nepopulāri, tos lasa maz, jo ir diezgan maz aktīvo grāmatu lasītāju, kuri to dara internetā. Domāju, ka tik šauru hobiju kā adīšanas vai makšķerešanas blogi arī nav topu augšgalos. Un es nedomāju, ka tiem jābūt populāriem, daudz svarīgāk ir atrast sev lojālu sekotāju, nevis simtiem followeru, kuri pat nelasa tevis rakstīto.

Literatūras blogiem ir nozīme Latvijas grāmatniecībā. Tā ir margināla parādība, bet ļoti vajadzīgs posms starp literatūru un profesionālajām literatūras kritikām.

Berelis to ir papētījis https://berelis.wordpress.com/2012/03/07/kapec-nerakstnieki-raksta-blogus/