Literatūra · Santas mīļākās grāmatas

Jelgava 94


Heijā, kas var būt labāks par brīvdienām Latvijā! Jo var taču beidzot tikt pie grāmatām latviešu valodā, un te nu būs tas, ko es izlasīju pirmo:

Jelgava 94, Jelgava 94, Jelgava 94.. kāds varbūt vēl nav dzirdējis par Jelgavu 94? Ja Jāni Joņevu uztaisīs par Gada Eiropas cilvēku, tad viņš būs tikpat populāra 90.gadu ikona kā Spice Girls. Droši vien es par šo salīdzinājumu varētu atrauties no metālista un viņa bandas, bet nu nevar noliegt, ka zināmu iespaidu uz latviešu literatūras vidi viņš nav atstājis.
Grāmatu nepirku – kad jāceļo, vismazāk gribas pakot grāmatas. Paņēmu bibliotēkā, un līdz tam bija tāls ceļš, jo bibliotēku katalogs norādīja, ka grāmatu vispār varēs likt Sarkanajā grāmatā, jo rindas uz to bija nenormālas, un es grāmatu dabūju caur pazīšanos- caur māsas bērna bibliotēku 🙂 Atšķīru pirmo lappusi, un garlaicīgais ceļojums Rīga-Jelgava pārvērtās par iekrišanu atmiņu akacī, tas ir, deviņdesmitajos. Tāpēc laikam ir šī vispārējā sajūsma- cik bieži vispār jums izdodas identificēties ar kaut ko latviešu literatūrā?
Iepriekš manīju dažādas piebildes, ka tas, ko raksta tādi kā Joņevs un Lācītis, nē, tā neesot īsta literatūra, un es tam nemaz nepiekrītu.
Jānim ir lielisks stāstnieka talants, perfekta formula “ironija + filozofija”, nu ko vēl var vēlēties…Labi pavadīts laiks garantēts ar dažām atsvaidzinošām smieklu lēkmēm. Īsta deviņdesmito balss. Es atcerējos tik daudz ko, par ko man nebija ne mazākās nojausmas, ka vispār tas bija noticis, kā arī iemācījos jaunu metāla grupu nosaukumus, ko droši vien vairs nekad nedzirdēšu, jo mana dzīve nav īsti saistīta ar metālu.
Atceros, ka mana literatūras skolotāja visu laiku atkārtoja par domraksta struktūru “ievads-iztirzājums-nobeigums”, un šajā sakarā man jāsaka, ka ievads un nobeigums bija izcils, bet iztirzājumā pazuda kaut kas ļoti būtisks.. Romāna beigās Jānis ir pavisam cits cilvēks nekā sākumā, bet iztirzājumā es tā arī nemanīju izmaiņas viņa raksturā, viss bija tā izplūdis “Hektora” miglā, vai arī tas bija viens no mērķiem – parādīt metālistu vidi kā vienmuļu bez-attīstības vietu?

Komentēt