Esmu mazliet klusējusi.. Facebook zina to labāk par mani. Ikreiz, kad es pēdējā laikā atvēru FB, uz mani no labās puses skatījās mana bloga informācija, un apsūdzoši kliedza- tik un tik cilvēki nav dzirdējuši no tevis 34 dienas, 74 dienas, 106 dienas…
Klusums ir dikti jauka padarīšana, bet tas mēdz ievilkties. Un man to vajadzēja visas šīs dienas, nedēļas un mēnešus.
Bet es neesmu Selindžers lauku mājā. (Starp citu, jauno filmu par Selindžeru neskatīšos, ne lasītās atsauksmes, ne aktieri mani nav pārliecinājuši, ka būs vērts.) Man acīmredzot svarīgi ir rakstīt, apkopot un kaut ko teikt.
2017.gads ieies manā lasīšanas vēsturē kā nelasīšanas vai drīzāk- neielasīšanās- gads. Pamestas grāmatas visur. Ok, tā nav liela traģēdija. Man nevajag pirkt grāmatu kaudzes katru mēnesi. Es varu bez tām dzīvot. Līdz nevaru. Esmu tā meitene sieviete, kas vienmēr mēģina atrast kaut ko lasīt, pazust grāmatā, man vajag būt valodas vai sižeta apburtai, man reizēm, patiesībā daudzreiz vajag ar strauji pukstošu sirdi lasīt naktīs- nu vēl mazliet, vēl drusciņ, nu labi, pabeigsim šonakt..
Pēdējie gadi ir bijuši tik skaisti- pilni ar grāmatām, kas nāca tieši laikā. Un šis gads ir bijis… raušanās pa bibliotēkas, veikalu plauktiem, e-grāmatu failiem ar domu un cerību- varbūt šis mani aizraus? Varbūt tomēr ielasīšos? Prātoju, kāpēc grāmatas man bija aizvērušas savus vākus un nelaida iekšā, jo es reti atradu lasāmvielu, kura man likās interesanta pat teorētiski, palasot grāmatas anotāciju uz pēdējā vāka…Es mēģināju lasīt dažādus žanrus, un vienīgais, kas mazliet interesēja, bija latviešu literatūra.Šogad es ar mokām esmu izlasījusi 23 grāmatas, un nekas diži vairāk nebūs. Un viss, kas mani ārkārtīgi ievelk sevī, ir Neapoles cikls, un par to es centīšos drīz uzrakstīt.
Bet blogu galīgi negribējās papildināt.
Kāpēc? Atbilde, protams, ir- jo bija un ir daudz pārmaiņu. Bet saistībā ar šo aspektu man arī neiet, es ar interesi lasu dažādus blogus, un pati grimstu arvien dziļākā introverta mīkstajā purvā. Bet man tur ir labi, tikai gribētos atrast kādu jauku grāmatiņu, ar ko grimt kopā. 🙂
Ceļojumi grāmatās un pasaulē 
Labi, ka ir tāds feisbuks, kurš pieskata, lai tu pārāk nepazūdi.
PatīkPublicējis 1 person
Man patīk lasīt personiskus ierakstus. 🙂 Par aprakstīto – es pati dzīvē esmu ņēmusi par labu vienu mācību – tiklīdz pieņem, viss mainās. Vispār saspringt par cipara lielumu/ mazumu ir visai jocīga atkarība. Bet es saprotu to trulo sajūtu – man tā reiz bija, kad iesprūdu grāmatā un nevarēju tikt ārā ne no lasītās, ne iesākt ko jaunu. Tomēr visam ir tendence pāriet…:)
Un šis ieraksts ir foršs, jo tajā gandrīz ikviens lasītājs var sevi atpazīt.
PatīkPublicējis 2 people
Man ir tieši tāds pats gads, ar nedaudz virs 20 izlasītām un kaudzēm, kas paliek ap 100to lapaspusi. Un es pat neteiktu, ka grāmatas nav interesantas, vienkārši tāds gads.
PatīkPatīk
Katra īsta lasītāja dzīvē ir vajadzīgi arī šādi nelasīšanas gadi. 🙂
PatīkPublicējis 2 people
Man ar šad un tad tā ir. Ir bijis, ka vēlos lasīt, bet nekas no grāmatām neuzrunā: tā kā jā un tā kā nē. Bet pēc laika atveras čakras un tād sākas burtiska grāmatu “rīšana” vienu pēc otras…
PatīkPatīk
Tikko pie sava Selindžera ieraksta izlasīju, ka vēl kādam ir paticis. Cik dzirdu, visi saka, ka ir tā sajūta, tā burvība. Nav pat jādomā par aktieriem utt. Bet, cik cilvēku, tik viedokļu 🙂
Ieraksts gan patīkami jauks 🙂 Man FB to pašu rāda, arī mans grāmatu gads nav īpaši spožs, īpaši jau vasaras periodā. Bet nav tik traki, jo trakāk ir manu personīgo piezīmju blogs, kurā kauns skatīties uz datumiem, kad kaut kas ierakstīts 😀
PatīkPatīk
Es ceru, ka galīgi tajā purvā neiegrimsi, jo man patīk Tevi lasīt. 🙂
Izskatās, ka daudziem šis nav īsti lasīšanas gads. Man arī, lai gan 41 grāmata tomēr izlasīta, bet tik daudzas šogad atstājušas tādu meh sajūtu, garlaikojušas un palikušas nesaprastas, ka sāku apšaubīt savu spēju “iebraukt” nopietnā tekstā.
Varu Tev pateikt, kuras divas grāmatas mani beidzot ierāva iekšā un sajūsmināja: “Ogļu kalna bibliotēka” (jau var dabūt lasīšanai) un “Vārnu sešinieks” (būs novembrī), bet lasītprieku kaut cik vasarā atguvu ar vieglu romantisko literatūru, ko gadiem nebiju lasījusi. Varbūt Tev arī jāatrod kas tāds, ko parasti nelasi un jāpamēģina.
PatīkPatīk
Man ļoti pietrūkst tavu stāstu, bet tāds šogad zvaigžņu stāvoklis daudziem, ka neiet ar lasīšanu un/vai rakstīšanu 🙂 Arī man gribētos vairāk grāmatu, kurās iekrist tā, ka ne gulēt, ne ēst nav prioritāte. Pārsvarā gan ir tādas “lasīt var”. Ceru, ka tev izdosies atrast vairāk tādu ievelkošo, un turpināšu gaidīt tevi atpakaļ! 🙂
PatīkPatīk